/nginx/o/2018/09/09/11403494t1h18c8.jpg)
Specdienesti pēdējo gadu laikā vairākiem simtiem personu lieguši pieeju valsts noslēpumam - visbiežākie iemesli tam bijuši personas sodāmība, uzticamības apšaubīšana, nepatiesu ziņa sniegšana un vienā gadījumā konstatēts kāds bijušais padomju specdienesta darbinieks, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Drošības policijas (DP) pārskati liecina, ka laikā no 2013. līdz 2017.gadam šī drošības iestāde atteikusi izsniegt minēto atļauju 129 personām. Visvairāk pielaides atteiktas 2016.gadā - 32, bet pērn speciālās atļaujas atteiktas 23 personām.
DP ir arī vienīgā no drošības iestādēm, kas savos publiskajos pārskatos vispārīgi minējusi iemeslus pielaides atteikumam. Pagājušā gadā šo personu vidū dominēja valsts pārvaldes institūciju amatpersonas un apsardzes komersantu darbinieki, kuri darbojas kritiskās infrastruktūras objektos.
DP konstatējusi, ka pērn aptuveni pusē gadījumu pielaide atteikta, jo konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Piemēram, pārbaudes laikā konstatēta tīša nepatiesu ziņu sniegšana, apzināta faktu slēpšana vai viltošana, noteiktās kārtības neievērošana darbā ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Deviņos gadījumos personas bijušas sauktas pie kriminālatbildības un notiesātas par tīšu noziegumu. Savukārt vienā gadījumā DP konstatēta personas neatbilstība likuma normai, kas liedz speciālo atļauju izsniegt bijušajiem PSRS specdienestu darbiniekiem. Tāpat vienā gadījumā konstatēta personas neatbilstība nosacījumiem, kas paredz speciālās atļaujas izsniegšanu tikai Latvijas pilsoņiem.
2016.gadā situācija par atteikuma iemesliem bijusi līdzīga, jo personas bijušas agrāk sodītas, vai nav bijušas Latvijas pilsoņi. Tāpat pārbaudes laikā konstatēta tīša nepatiesu ziņu sniegšana, apzināta faktu noslēpšana vai viltošana, kā arī darba ar valsts noslēpumu saturošas informāciju kārtības neievērošana.
2015.gadā kādai personai liegta darbošanās ar valsts noslēpumu, jo tā atradusies uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību vai garīgu slimību. Šajā gadā pārbaudēs arī konstatēts, ka personas pārkāpušas kārtību, kāda ir noteikta darbam ar valsts noslēpuma objektiem vai arī izpaudušas aizsargājamu informāciju.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēdējos gados pielaide valsts noslēpumam nav izsniegta ministriem, Saeimas deputātiem un citām amatpersonām. Neskatoties uz pārbaudāmās amatpersonas intervēšanu SAB pašas amatpersonas publiski paudušas, ka viņām nav zināmi skaidri iemesli pielaides atteikumam vai anulēšanai vai arī tos viņi nevarot publiski izpaust.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)