Šobrīd politiķi var ietekmēt kultūras saturu, atzīst VKKF vadītājs

Viņš atzina, ka šobrīd politiķi var ietekmēt kultūras saturu - tas notiek ar finansējuma iedošanu vai atņemšanu. Vērpes ieskatā, dažreiz arī redzama nesamērīga attieksme pret kultūru no cilvēkiem, kas bieži vien paši to nelieto.

Tāpēc VKKF ar cerību raugās uz 2022.gadu, kad paredzēta VKKF finansēšanas modeļa maiņa, un tā budžetu veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Vērpe uzskata, ka Latvijā kultūras nozare nav pārfinansēta un tai vēl tiek atvēlēts "stipri par maz".

Piemēram, Igaunijas kultūrkapitāla fonds gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku saņemot teju divas reizes vairāk finansējuma nekā VKKF. Tāda pati situācija patlaban esot arī Lietuvā, lai gan savulaik tās Kultūrkapitāla fonda budžets bijis mazāks nekā Latvijā. "Arī viņi pārgāja uz finansēšanu no "netikuma nodokļiem"," pauda Vērpe.

Kā ziņots, Ministru kabinets atbalstījis grozījumus, kas paredz, ka VKKF budžetu no 2022.gada veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajiem likuma grozījumiem, VKKF finansējums no valsts budžeta būs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa 3% apmērā, tabakas akcīzes nodokļa - 2% apmērā, izložu nodokļa - 1,37% apmērā, kā arī azartspēļu nodokļa - 2,21% apmērā.

Paredzēts, ka jaunais VKKF budžeta modelis stāsies spēkā 2022.gada 1.janvāri, taču par šiem likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Ielūkojies foto no nedēļas nogales pasākuma - mūsdienu kultūras foruma ''Baltā nakts 2018'':