Veselības ministrija piedāvā risinājumu ES atbalsta sadalē starp primārās aprūpes iestādēm

Noteikumu projektā nosaukti dažādi kritēriji, kā sadalīt pieejamo ES finansējumu starp iestādēm, tostarp noteikts, ka pašvaldība var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu, kas nepārsniedz 30 000 eiro uz vienu projekta ietvaros attīstāmo ģimenes ārsta praksi, savukārt, ja paredzēts attīstīt individuālo ģimenes ārstu praksi ar vienu pakalpojumu sniegšanas vietu, iespējams pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 8 000 eiro, bet, veidojot sadarbības prakses, atbalsts pieejams 10 000 eiro apmērā.

Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide (LRA), noteikumu projekts par atbalstu ģimenes ārstu prakšu telpu remontam un aprīkojumam ir bīstams, turklāt VM piedāvātais risinājums graušot līdzšinējo ģimenes ārsta darbības modeli, padarot pacientu ārstēšanu riskantu un bezpersonisku.

Veide sacīja, ka projekta skaņošana bijusi ilga un sarežģīta, turklāt būtiskākie LĢĀA sniegtie iebildumi un priekšlikumi, lai ES fondu naudu izlietotu jēgpilni, neesot ņemti vērā.

Vienlaikus Veide sacīja, ka ilgajā noteikumu izstrādes procesā atsevišķos punktos tika noteikti vēl sliktāki nosacījumi ārstiem kā sākotnēji tika plānots. Piemēram, būtiski tika samazināta iepriekš plānotā atbalsta summa - no 15 000 eiro uz 8000 eiro vienai ārsta praksei.

Veide uzskata, ka noteikumu projektā paredzēti nevienlīdzīgi nosacījumi starp ģimenes ārstu praksēm.

"Tie ģimenes ārsti, kuri piekristu strādāt lielākās poliklīnikās, varēs saņem 30 000 eiro atbalstu katrai praksei, tie, kuri veidotu mazas poliklīnikas, saņems 10 000 eiro uz praksi, bet ģimenes ārsts, kas vēlēsies attīstīt savu vienu praksi, varēs saņemt tikai 8000 eiro," norāda Veide.

Viņa uzskata, ka ar šādiem nosacījumiem VM nepieļauj, ka jaunie ģimenes ārsti varētu saņemt atbalstu savas ārsta prakses izveidei, tā piespiežot viņus strādāt poliklīnikās.

Vienlaikus, LĢĀA ieskatā, nav pamatots VM viedoklis par "sadarbības prakšu" jeb poliklīniku it kā pieejamības paaugstināšanu un ērtumu.

Veides rīcībā esošie publicētie pētījumi, kuri raksturo reformas citās valstīs, liecina par pretējo, proti, lielās veselības aprūpes iestādes mazāk "atbild" uz pacientu vajadzībām un tērē vairāk līdzekļus.

"Piemēram, Lielbritānijā, aptaujājot 900 000 pacientu, tika secināts, ka lielajās aprūpes organizācijās pacientiem bijusi sliktāka aprūpes pieredze nekā citiem ģimenes ārstu pacientiem. ASV pierādīts, ka ārstu prakšu apvienošana paaugstina izmaksas un negatīvi ietekmē konkurenci," stāsta LĢĀA prezidente.

"Pētījumi pierāda, ka sava ģimenes ārsta aprūpe palielina pacientu apmierinātību, paaugstina veselības veicināšanu, veicina lielāku uzticību medicīniskajiem padomiem un samazina pacientu nepieciešamību izmantot slimnīcu pakalpojums. Sava ārsta aprūpes nepārtrauktība nodrošina zemākus pacientu mirstības rādītājus. No pētījumiem izriet, ka sava, viena ārsta aprūpes nepārtrauktība, var kļūt par dzīvības un nāves jautājumu," skaidroja Veide.

Viņa uzskata, ka pētījumu dati ļauj paredzēt, ka gadījumā, ja tiks īstenotas VM plānotās izmaiņas, pacienti "ieslīgs bezpersoniskā poliklīnikas tipa sistēmā" un cietīs.

Turklāt Veide ir arī pārliecināta, ka izmaiņu rezultātā paaugstināsies neefektīvas ārstēšanas un mirstības risks, kā arī tiks tērēti lielāki valsts budžeta līdzekļi.