/nginx/o/2018/09/10/11405847t1hbaae.jpg)
Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Pa ceļam no Ērgļiem uz Rīgu, nolemjam pa ātro ieskriet apskatīt Akmeņupītes (sauktu arī par Vēģerupītes) ūdenskritumu. Pirms pagrieziena uz dabas objektu novietota lepna norāde par muzikālo sveču muižu “Bumbiermuiža” un Akmeņupītes ūdenskritumu. Kompliments Ērgļiem, kas rūpējas par to, lai tūrisma objekti būtu atrodami. Skaidrāku priekšstatu par to, ko sagaidīt pēc pagrieziena, gan gūst tikai tie, kas saprot latviešu valodu, nu varbūt vēl leiši varētu kaut ko izpīpēt.
Skatoties ārzemju tūrista acīm: “Akmeņupītes ūdenskritums”, “Bumbiermuiža”, arī “maizes ceptuve” vai “podnieku darbnīca” (objekti, kas varētu piesaistīt impulsīvu klejotāju uzmanību un arī naudu) ir tikai nesaprotamu burtu kopa. Cik saprotu, tā ir valsts valodas politikas dzelžaina nostāja – nenorādīt zīmēs informāciju angļu valodā. Piemēram, Vācijā, kur norādes arī ir tikai valsts valodā, ārzemju tūristu vajadzībām norādēm tiek pievienots aptuvens vizuāls raksturojums, kas kaut arī nerada precīzu priekšstatu, tomēr tūrists, jo īpaši velotūrists, saprot, ka tur, 5 kilometru attālumā, ir mežā paslēpies dižakmens, vai tā ir vieta, kur var pārnakšņot, paēst vai uztaisīt māla podu.
Pie “Bumbiermuižas” ir neliela autostāvvieta, kurā sastopam kādu makšķernieku un suni. Apjautājamies, kā mēs varam nokļūt uz ūdenskritumu. Makšķernieks zina, kur tas atrodas, bet izstāstīt nevar, un mēs vēlāk sapratīsim, kāpēc. Uz ūdenskritumu ved visai nosacīta taciņa ar dažām nepamanāmām, koku noēnotām norādēm. Ne pirmo reizi sastopamies ar centieniem paslēpt dabas brīnumus, un tas meklējumus padara aizraujošākus. Apmaldāmies viens divi, un tālāk jau klasiskais variants: krūmi, brikšņi, nobrāztas kājas, ērces un briežu utis.
Upīti vai drīzāk to, kas pēc sausās vasaras no tās palicis pāri, sastopam gabaliņu pirms ietekas. Sekojot plānai ūdens dzīsliņai, pa sauso un akmeņaino gultni dodamies Ogres upes virzienā. Varu ar drošu pārliecību apgalvot, ka augsta ūdens līmeņa periodos Akmeņupītes ūdenskritums ir viens no skaistākajiem Latvijas ūdenskritumiem. Ūdenskritumu ar tik daudziem lieliem akmeņiem, tik straujā kritumā vēl neesam redzējuši. Tepat aiz ūdenskrituma plūst Gauja, kuru tāpat skāris sausums, atsedzot neskaitāmos upes akmeņus un radot reti sastopamu ainavu.
Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams vietnē www.25wolves.com, kā arī sociālajos tīklos – «Facebook» un «Instagram».