Cip, cip, cip, putniņi! Te jums būs graudiņi! (1)

Pēc sievietes novērojumiem, barotājas izskatās tā, ka viņām drīzāk vajadzētu taupīt līdzekļus, lai nodrošinātu iztiku sev.

"Vai nav tā, ka viņas drīzāk nodara kaitējumu šiem lidoņiem, nevis palīdz? Ko no šādas cilvēku barības vispār putns drīkst ēst? Vai nav tā, ka putraimi pēc tam uzpūšas dzīvnieka vēderā?" norūpējusies ir sieviete.

"Baloži, tostarp pilsētās dzīvojošie klinšu baloži, ir graudēdāji, tādēļ dažāda veida graudi ir tiem vispiemērotākā barība. Putraimi un grūbas arī nav slikta lieta, jo tas ir tas pats grauds, tikai pataisīts drusku smalkāks," skaidro Zooloģiskā dārza pārstāvis. 

"Cita lieta ir ar maizi. Tas ir miltu produkts un lielā daudzumā var saķepēt kuņģī. Tādēļ mazāku kaitējumu sagādās graudu maizes (tiesa, ne rupjmaizes).

Vēl liela nozīme ir barības daudzumam – ja baltmaizes kukulis tiek nelielam putnu skaitam, tad sekas būs diezgan bēdīgas.

Taču parasti, pamanot barotāju, salido vesels bars baložu, un tad jau katram tiek neliela druska maizes. Kopā ar citu putna salasīto barību maize itin veiksmīgi tiek samaisīta un sagremota," norāda Lielkalns. 

Tomēr cits stāsts esot par barošanu kā tādu – lai arī putni ir acīgi un salasa gandrīz visu, tomēr kaut kādas drupačas paliek.

"Ja tas notiek uz braucamās daļas, tad pāri palikušās drupačas stimulē kādiem barā vājākiem putniem vai citu sugu mazākiem putniem (zvirbuļiem) riskēt ar dzīvību (nokļūstot zem auto riteņiem), lai uzlasītu pārpalikumus no "dzīru galda"," par bēdīgajām sekām brīdina putnu pazinējs.

Savukārt trešais stāsts ir par cilvēka vēlmi kontaktēties ar dzīvo dabu. Un tieši tie, kam nav tā lielākā rocība, dzīvīgāk skatās uz apkārtējo pasauli.