Administratīvā rajona tiesa Jelgavā šodien pabeidza lietas izskatīšanu pēc trīs aktīvistu grupu lūguma atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala "Depo" būvniecībai izsniegtā būvatļauja, bet spriedums šajā lietā tiks pasludināts 26.septembrī, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Spriedums lielveikala "Depo" būvniecības lietā būs 26.septembrī (1)
SIA "Auras centrs", kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu "Depo", pārstāvis Administratīvās rajona tiesā trešdien atkārtoti izteica noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, taču viņa prasība tika noraidīta.
Izskatot lietu pēc būtības, tika uzklausīti tika prasītāju un atbildētāja argumenti, kā arī speciālistu skaidrojumi. Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins "reprezentatīva celtne", ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja - Jelgavas pilsētas dome - norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemes gabalu.
Vēlos norādīt, ka būvatļauja tika izsniegta, pamatojoties uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumi, tādēļ ir nekorekti, ka prasītāju puse tiesā piesauc dokumentus, kuri tapuši pēc tam, viedokli pauda Jelgavas pilsētas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe.
Tāpat Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai "zaļo gaismu" projekta izstrādei, kas pēc tam tiks vērtēts un analizēt attiecībā uz atbilstību lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, paužot viedokli par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā, skaidroja, ka pēc viņu domām vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas pils tuvumu. Tajā pašā laikā pārvaldes darbinieki arī norādīja, ka viņi var paust tikai viedokli, bet tas nav saistošs būvniekam.
"Auras centra" pārstāvis Henrihs Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim - Jelgavas pilij - ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū.
Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi, sacīja Damroze.
Latvijas Arhitektu savienības (LAS) pārstāvis nevēlējās komentēt, vai iecerētais "Depo" projekts ir vērtējams kā reprezentatīva celtne, uzsverot, ka viss risināms vienojoties. "Priekš "Depo" šis arī ir reprezentatīvs objekts, salīdzinājumā ar citiem veikaliem. Un, kādēļ gan veikals nevar būt reprezentatīvs objekts? Ir bijuši vairāki veikali, kas saņēmuši arhitektūras balvas," norādīja eksperts.
Pēc tiesas sēdes Damroze aģentūrai LETA atzina, ka zemes īpašnieks pie jebkura tiesas iznākuma no "Depo" būvniecības projekta atteikties negrasās.
Ja spriedumi visās instancēs būs negatīvi, tad meklēsim projektam citu vizuālo izskatu, taču šobrīd gan pozitīvam, gan negatīvam tiesas spriedumam ir līdzvērtīgas iespējas - es teiktu - 50 pret 50, piebilda Damroze.
Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi cieš vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumu, taču no cīņas atteikties viņi negrasās.
Tāpat Damroze norādīja, ka LAS pausto viedokli vērtē ļoti pozitīvi, jo arī veikals varot būs reprezentatīva celtne, it īpaši tāds kā Jelgavā iecerētais "Depo", kurā plānots izmantot kvalitatīvus materiālus, un kurš būšot trīsreiz dārgāks būvniecības izmaksu ziņā, salīdzinot ar citiem "Depo".
Jau ziņots, ka gan Administratīvā rajona tiesa Jelgavā, gan Administratīvā apgabaltiesa, izskatot "Auras centra" blakussūdzību, neatjaunoja būvatļauju veikala "Depo" būvniecībai Jelgavā, Cukura ielā.
Ņemot vērā, ka domes lēmums ir apstrīdēts, lielveikala būvatļauja ir apturēta.