Ekspremjeri rosina atteikties no atklātām valdības sēdēm (4)

Andris Bērziņš atklātas valdības sēdes nodēvēja par muļķīgām, piebilstot, ka nekur pasaulē tādu nav.

"Tas būtu jautājums, ko nākamā valdība varētu pārskatīt," rosināja Bērziņš, kurš patlaban ir biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" vadītājs un nereti valdības sēdēs pārstāv ceļu būves nozares intereses.

Viņa viedoklim pievienojās Laimdota Straujuma, pēc kuras teiktā, ministri atklātās sēdēs "nedaudz spēlē", turklāt valdības sēdes tiešraidēs katrs ministrs domājot par to, kā izskatīsies. "Ir jāatgriežas pie slēgtām sēdēm," uzsvēra bijusī premjerministre.

Māris Gailis arī pauda pārliecību, ka ir jāreformē valdības lēmumu pieņemšanas kārtība, lai "vara atgrieztos valdības rokās".

Tajā pašā laikā ekspremjers atzina, ka šādu lēmumu neatbalstīs mediju pārstāvji.

Andris Šķēle pauda bažas, ka gadījumā, ja valdības sēdes notiek publiski, tas nozīmē, ka lēmumi tiek pieņemti citur.

Savukārt Aigars Kalvītis norādīja, ka viņam kā bijušajam politiķim nav skaidrs, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi. "Tagad ir grūti saprast, kurš pieņem lēmumus. Jāatgriežas pie normālas lietu kārtības - vara jāatgriež valdībai."

Tomēr Kučinskis atzina, ka viņa valdībā lēmumi netiek pieņemti slepeni.

Einars Repše, kura valdīšanas laikā tika ieviestas atklātās valdības sēdes, uzsvēra, ka nu jau visi ir pieraduši pie atklātām valdības sēdēm, tomēr šādam formātam "ir daži negatīvi blakus efekti".

"Sākotnējā doma bija valdes sēdēs ielaist analītiskos žurnālistus, lai viņi dzirdētu visus argumentus un tos kvalitatīvi atspoguļotu. Tas nebija domāts tā, ka sēdēs radio žurnālists tiešā runā ierakstīs sēdē runāto. Tas ir pārpratums, tas nav pareizi,"

 pauda Repše, paužot izbrīnu, ka 15 gadu laikā, kopš valdības sēdes ir atklātas, neviens nav tomēr lēmis par šādas sistēmas izbeigšanu.