Sākoties sēņu sezonai, pieaug arī to iedzīvotāju skaits, kas savu brīvo laiku vēlas pavadīt svaigā gaisa. Tiesa, sēņojot vai ogojot, pieaug arī iespēja sastapt čusku, kas var izrādīties bīstama.
Brīvdienās dosies dabā? Kā rīkoties, ja esi cietis no čūskas koduma (1)
Šovasar valstī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) darbinieki jau snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem, kurus sakodušas čūskas.
Latvijas mežos mīt tikai viena indīga čūska - odze. Visbiežāk cilvēki sastop šo rāpuli mežā sēņojot vai ogojot, lai gan čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēkiem, negadījumi notiek, piemēram, nepamanot rāpuli - uzkāpj tai virsū, rīkojoties pārdroši - pieskaras vai ņem rokās, tā aizsargājoties var uzzbrukt un iekost.
Šogad tāds zalkšu gads. Šķiļas kaut kur zem mājas un ik pa brīdim uzrodas te istabās, te virtuvē, te koridorā. #zalktis #čūska #grasssnake #natrixnatrix pic.twitter.com/8ylo0Aa6Yg
— Anna Gintere (@ZvaigznuAitas) August 23, 2018
Varžu ganiņš#dabasfoto #latvijasdaba #čuska #zalktis pic.twitter.com/mPNgyasd5o
— Valters Korālis (@vkoralis) August 8, 2018
Pēc Zooloģiskā dārza informācijas dienesta sniegtās informācijas, Latvijā dzīvo trīs čūsku sugas:
- Parastā odze
Odzes ir vienīgās Latvijas indīgās čūskas un tāpēc tās bieži tiek iznīcinātas. Latvijā odzes visbiežāk sastopamas izcirtumos, purvu malās un mežmalās. Šai čūsku sugai raksturīga vertikāla acs zīlīte, izteikti trīsstūrveidīga galva, pamatkrāsa var variēt – no gaišbrūnas līdz tumšpelēkai.
- Parastais zalktis
Parastais zalktis ir Latvijā vislielākā (līdz 150 cm) un visbiežāk sastopamā čūsku suga, kas apdzīvo visdažādākos biotopus ūdeņu tuvumā. Lieliski peld un bieži medī ūdenī. Zalkši bieži apmetas arī kultūrainavā un apdzīvotās vietās, kur daudz piemērotas barības – abinieku. Parastā zalkša mugura ir vienkrāsaina, galvas abās pusēs raksturīgi dzelteni vai bāli dzelteni laukumi. Zalktis nav indīgs.
- Gludenā čūska
Gludenā čūska bieži tiek jaukta ar bezkāju ķirzaku glodeni vai odzes rūsgano formu. Latvijā gludenās čūskas sastopamas reti, galvenokārt sausajos biotopos jūras tuvumā – kāpu mežos, izcirtumos un izstrādāto kūdras purvu malās. Tās bieži tiek noturētas par odzēm un iznīcinātas. Atšķirībā no odzes gludenās čūskas ir slaidākas, acs zīlīte ir apaļa, nav zigzagveidīgā raksta uz muguras, taču ir rindās izkārtoti tumšāki plankumi. No nāsīm, pāri acīm un tālāk pāri sāniem stiepjas tumšas svītras. Gludenā čūska nav indīga, kaut agresīvi aizstāvas un kož, ja to mēģina satver.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi (NMPD) informē, kā rīkoties, ja iekodusi odze.
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vieta var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.
- Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
- Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
- Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
- Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
- Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
- Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.
NMP dienesta mediķi aicina cilvēkus būt uzmanīgiem sastopoties ar čūskām, jo odžu kodums var izraisīt tik smagu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību!
Foto: Latvijas dabas brīnumi: