Pērtiķu turēšana mājās ir diezgan sarežģīta lieta. Un tomēr tas ir iespējams. Lūk, dažas ziņas par šiem dzīvniekiem un padomi to aprūpēšanai mājas apstākļos.
Jūsu mājās parādījies pērtiķītis (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Primāti ir vieni no attīstītākajiem radījumiem, kas dzīvo uz Zemes. Praktiski viņi ir visur, izņemot Arktiku, Antarktīdu un Austrāliju. Priekšroku viņi dod galvenokārt siltajām zemēm, bet dažas pasugas dzīvo arī samērā vēsā klimatā. Primātu redze ir binokulāra, stereoskopiska, telpiska, un lielākajai daļai arī krāsaina. Primātu izmēri ir ļoti dažādi: no 15 cm (pelēkais peļlemurs) līdz 2 m (gorilla). Daži pērtiķi dzīvo relatīvi ilgi, līdz 50 gadiem (šimpanze). Pērtiķiem ir ļoti daudz kopīga ar cilvēku, bet nekādā gadījumā nedrīkst ļaut viņiem brīvi pastaigāties pa jūsu māju vai dzīvokli. Pērtiķi ir ļoti ziņkārīgi, viņus interesē viss, viss jāaptausta un pat jāapskata, kas ir iekšā, tāpēc viņi lauž visu, kas nonāk viņu rokās. Tāpēc pērtiķim ir pilnīgi nepieciešams diezgan plašs un stiprs krātiņš, kuru būtu vēlams izgatavot no cieto koku šķirnēm, priekšējo sienu parasti taisa no metāla stieņiem. Savienojumi ar skrūvju vai bultu palīdzību nav pieļaujami. Iegaumējiet, ka mājas apstākļos nedrīkst turēt lielus pērtiķus, tāpēc ka viņiem ir vajadzīgi ļoti milzīgi būri, bet mazajiem var iztikt ar krātiņu 2x1,5x1,5 m lielumā. Pērtiķi nav diez cik tīrīgi dzīvnieki. Tāpēc būra grīdu jānoklāj ar sausām skaidām, vislabāk – ar egļu. Viņu dzīvesveids ir ļoti aktīvs, tāpēc būrī jābūt visdažādākajām ierīcēm kāpelēšanai. Visbiežāk pērtiķiem uzstāda trapeci – koka plauktiņu, kas piestiprināts ar izturīgām virvēm vai ķēdītēm. Pie griestiem var piekārt lielu metāla vai ebonīta gredzenu. Par vienu no jūsu mīluļa izklaidēm var kļūt spogulis, kuru labi pienaglo vai pielīmē, spoguļa rāmis jāizgatavo no cietām koku šķirnēm. Pērtiķu turēšanai vislabāk der aploki. Tie ir plašāki par būriem un tajos var radīt apstākļus, kas ir līdzīgi tiem, kas ir dabā. Aplokos var iestādīt dažādus augus. Periodiski jūsu mīlulis jāved pastaigāties. Šim nolūkam vajadzīga josta ar pavadiņu. To var izgatavot no mīkstas, bet stipras ādas siksnas, kura aptver dzīvnieka ķermeni nedaudz zemāk par pleciem. Pie tādas jostiņas pērtiķis ir jāpieradina no bērnības un to nevajadzētu noņemt pat mājās. Pērtiķus baro divreiz dienā, dažreiz viņiem var dot augļus kā balvu, bet nevajadzētu to darīt pārāk bieži. Barības daudzumam ir ļoti liela nozīme. Pērtiķiem ļoti patīk labi paēst, un tāpēc viņi bieži pārēdas. Viss, kas viņiem ir iedots, atrod savu lietojumu. Ja kuņģis jau pilns, viņi piepilda vaigu maisiņus, bet, ja vēl kaut kas paliek, to noslēpj visneparedzamākajās vietās vai arī izmētā pa būri. Pērtiķi ēd visu, ko viņiem piedāvā. Bet ieteicamākā barība ir pienā vārīti rīsi un pienā izmērcēta baltmaize, tam var pievienot izmērcētus augļus; dažiem patīk vārīti kartupeļi un vispār dārzeņi (tomāti, burkāni, kāposti, bietes, vārīta kukurūza). Liels gardums ir arbūzi. Apelsīnus un banānus būtu jādod pēc iespējas retāk. Jo tad jūsu mīluļi vienkārši var atteikties no citas barības un gaidīs tikai to, kas viņiem liekas gana garšīga. Barībai jāpievieno sīpoli (vitamīna C avots). Pērtiķiem sevišķs gardums ir plānā caurspīdīgā miziņa, kas ir sīpolos. Dažreiz jādod graudaugi. Lielo pērtiķu ēdienkartē jāietver gan vārīta, gan jēla gaļa. Bet, teiksim, pērtiķīši zelta poto savvaļā pārtiek no kukaiņiem, tāpēc viņiem dažreiz jādod maijvaboles vai kādi citi kukaiņi.