Uzmācīgas idejas var būt katram

Kāds stāsts

Pirms dažiem gadiem Sintija (32), sauksim viņu tā, katru vakaru uztraucās vai ir nogriezusi gāzi. Pēc vakariņām viņa aizlika rokas aiz muguras un atkal un atkal skatījās uz plīti, lai pārliecinātos, ka tā ir izslēgta. Pēc tam viņa skatījās TV — bet domas atgriezās, vai gāze ir nogriezta un gāja pārbaudīt to vēl un vēl.

«Kad iestājās sliktā fāze, tas prasīja daudz laika», stāsta Sintija, kas strādāja firmā par sekretāri. Zināju, ka mana uzvedība ir nesaprātīga, bet neko sev nevarēju padarīt. Man bija «šaubīšanās» slimība. Nekad nebiju pārliecināta, vai esmu izdarījusi to, ko vajadzēja izdarīt. Ja es to nepārbaudīju, mani pārņēma trauksme.»

OKT ir psiholoģisks stāvoklis, no kura kādā mūža periodā cieš apmēram 3% cilvēku. Tam raksturīgas nepārvaramas un traucējoša domas, kas liek cilvēkiem veikt atkārtotas darbības jeb rituālus.

Pauls Salkovskis, Londonas psihiatrijas institūta klīnikas psiholoģijas un lietišķās zinātnes profesors, skaidro, ka lielākai daļai no mums dažreiz ir ierastas darbības un zināmā mērā mums ir nepārvaramas domas, piemēram, vai esam aizslēguši durvis, bet cilvēkiem ar OKT šīs domas un uzvedības modelis veidojas tik bieži un raksturo tik augstu trauksmes līmeni, ka ievērojami traucē normālai dzīvei.»

OKT simptomi un uzvedība var būt ļoti atšķirīgi. Parasti uzmācīgas domas ir par inficēšanos, kaitēšanu citiem, kļūdu pielaišanu un nepieciešamību pēc kārtības un simetrijas. Šīs uzmācīgās domas liek veikt obligātas darbības, piemēram, pārspīlētu tīrīšanu, atkārtoti mazgāt rokas, kaut ko pārbaudīt un kārtot. Tiek uzskatīts, ka ir apmēram 40% sirdzēju, arī ģimenē kāds cieš no uzmācīgām idejām.

OKT cēlonis pagaidām zinātniski nav izskaidrots. Domā, ka tas saistīts ar ķīmisku nelīdzsvarotību smadzenēs vai arī tendenci pārspīlēt savu atbildību.»

OKT parasti izraisa stress vai trauma. Sintijai uzmācīgās domas sākās vidusskolā, kad smagi saslima brālis un māsa.

«Es bieži stāvēju uz dzelzceļa platformas un, kad vilciens sāka braukt, man bija šausmīgas domas, ka varētu kādu nogrūst uz sliedēm.» tāpat bija ar nažiem, es iedomājos, ka varētu kādu nodurt», stāsta Sintija.

Tāpat kā citi, kas cieš no OKT, Sintija kaunējās par savām domām un nevienam par tām nestāstīja. Ar laiku viņa sāka patstāvīgu dzīvi, bet simptomi attīstījās, un viņas trauksme palielinājās.

«Es baidījos, ka dokumentos ierakstīšu kādu lamu vārdu — un pārbaudīju katru uzrakstīto lapu vairākas reizes. Tāpat man mūžīgi vajadzēja pārbaudīt, vai esmu aizslēgusi durvis, nogriezusi krānus un izslēgusi gaismu. Man izveidojās dažādi pārbaužu rituāli.»

Kaut gan traucējumi ļāva Sintijai strādāt par sekretāri viņa saprata, ka nepieciešama medicīniska palīdzība, jo simptomi aizvien pastiprinājās. «Līdz tam es īsti nesapratu, kas ar mani notiek. Es pārdzīvoju, un domāju, ka esmu slikts cilvēks. Ar atvieglojumu uzzināju, ka arī citiem cilvēkiem ir tādas pašas briesmīgas domas, un ka viņi uzvedas tāpat.»

Kā uzveikt uzmācīgās domas?

Ārstēšana parasti balstās uz psihoterapiju, ko papildina antidepresantu lietošana. OKT iespējams kontrolēt, un cilvēks var dzīvot normālu dzīvi. Dažiem cilvēkiem izdodas pilnībā pārvarēt šo stāvokli.

Visefektīvākā ilgtermiņa terapija ir kognitīvā biheiviorālā terapija. Terapeits strādā individuāli, palīdzot cilvēkam saprast viņa problēmu, un izstrādā paņēmienus, kā to pārvarēt. Vienā no terapijas sesijām Sintiju lūdza apsvērt visļaunāko scenāriju. Kas notiktu, ja viņa būtu atstājusi vaļā krānu? Vai notiktu, kas patiesi briesmīgs? Lai pārvarētu uzmācīgās domas, terapeits lūdza Sintiju nostāties uz dzelzceļa platformas kopā ar viņu.

«Kad pārnācu mājās, sapratu, ka neesmu izdarījusi neko briesmīgu. Sapratu, ka tā bijusi tikai mana iztēle. Es atzinu, ka šīs domas nav manis pašas daļa, bet to izraisa OKT. Kad man ir stress, OKT atkal atgriežas. Man ir jāsaņem griba, lai atkal nesāktu visu pārbaudīt, bet lielāko tiesu tas vairs netraucē dzīvi. Dažkārt pat pasmaidu, cik smieklīgi rīkojos».