Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā cēsniece Vanda Klūga savu vācu aitu suni, kam šodien paliek pusgadiņš, nosaukusi par Eiro. V. Klūga ir pensionāre un dzīvo viena, tādēļ pēc ilgus gadus uzticīgā suņa Dingo nāves sapratusi, ka bez dzīvnieka viņai būs grūti.
Suns Eiro par godu ES (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runāt par Dingo V. Klūgai ir grūti - tūlīt acīs sariešas asaras, jo šis suns atmiņā tiek glabāts kā uzticības paraugs. "Nevaru vārdiem izstāstīt, cik Dingo bija labs suns. Tepat pie mājas zem ābeles apglabāju," viņa caur asarām saka. Lai mazinātu sāpes par Dingo nāvi, pensionāre saprata, ka viņai vajadzīgs jauns sunītis, ko aprūpēt. "Pastniece pastāstīja par sludinājumu "Druvā", ka Drustos pārdodot kucēnus. Sapratu, ka tik tālu pēc suņa aizbraukt nevarēšu. Māsa arī bija pamanījusi sludinājumu, ne vārda neteica un atveda man šo kucēnu," stāsta pensionāre, pa brīžam apsaucot augumā jau lielo draiskuli, lai nelauž ogu krūmu. "Man bail iedomāties, cik liels Eiro izaugs, jo jau tagad gāž mani riņķī," smej V. Klūga, attaisnodama nerātni, ka vēl jau tas esot bērna prātā. Viņa priecājas, ka arī kaimiņi sunīti iemīļojuši. Vislielākie draugi tam ir kaimiņu vīriešu kārtas pārstāvji un arī tuvējās skolas bērni. Lai arī kāds palaidnis būtu Eiro, V. Klūga atzīst, ka vientuļam cilvēkam suns mājās ir vajadzīgs – ar riešanu paziņo, ja nāk sveši cilvēki. Un galu galā ir arī kam sirdi izkratīt.