Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/31/11347519t1hc63f.jpg)
Visbiežāk asinsspiediena paaugstināšanos cilvēks nemana.
Taču tas ir viens no galvenajiem insulta cēloņiem. Vai tu zini kāds ir tavs asinsspiediens? Kāds tavā vecumā ir normāls asinsspiediens? To tu vari noskaidrot tuvākajā aptiekā.
Riska faktori ir zināmi
Hipertensijas riska faktori ir daudz pētīti, un to skaits arvien pieaug. Izplatītāko faktoru vidū minama iedzimtība, palielināta ķermeņa masa, pārmēru lietota vārāmā sāls, hormonpreparāti, nieru slimības, cukura diabēts un stress.
Arī hipertensijas attīstības mehānisma skaidrojums kļūst aizvien komplicētāks.
Taču pat ārsts ne vienmēr var pateikt, kāpēc asinsspiediens ir paaugstinājies. Hipertensijas gadījumā nezināmu iemeslu dēļ asinsvads vairs nereaģē uz asinsvadu atslābinošām vielām, ko izstrādā organisms. Asinsvada siena kļūst biezāka, tās iekšējais diametrs — mazāks, asinsvada muskuļu slānis hipertrofējas. Šāds sasprindzis asinsvads ar laiku vairs neatbild uz asinsvadu paplašinošiem stimuliem — fizisku slodzi, miegu. Normāli asinsspiediens pēc fiziskas slodzes ir zemāks nekā pirms slodzes. Tādēļ fiziska slodze ir viens no ieteicamiem pasākumiem cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Sabiezētā asinsvadā ir mainīta arī tā iekšējā siena. Pārmainītā asinsvadā vieglāk var izgulsnēties holesterīns un veidojas t.s. aterosklerotiksās pangas. Līdz ar to asinsrite tiek apgrūtināta vēl vairāk. Iespējami dzīvībai bīstami stāvokļi — insults, infarkts vai pat pēkšņa nāve. Ar laiku šāds biezs asinsvads var sākt veidot maisveidīgus izspīlējumus — aneirismas.
Slimo arī jauni
Nevajadzētu domāt, ka hipertensija ir tikai padzīvojušu cilvēku kaite. Kā liecina prakse, tā aizvien biežāk skar gados jaunus cilvēkus. Īpaši tos, kas smēķē, kam ir straujš dzīves ritms un ikdienas spriedze. Spriedze aktivē simpātisko nervu sistēmu, paātrinot sirds darbības frekvenci un paaugstinot asinsspiedienu.
Pacientam jāzina, ka medikamentu jāturpina lietot arī tad, kad asinsspiediens būs normāls. Ja pacients pats pārtrauc lietot ordinēto medikamentu, nepaiet ne mēnesis, kad viņš atkal ir pie ārsta, un nākamreiz normalizēt asinsspiedienu jau ir grūtāk. Pacienti hipertensiju mazinošas zāles saņem pret recepti, ko daļēji apmaksā slimokase.
Kādi ir paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas principi?
Jāsāk ar dzīvesveida maiņu, kas ir visgrūtāk. Jāsāk vingrot, uzturā jāierobežo sāls, jāseko līdzi ķermeņa masai.
Ārstēšanai jābūt pēc iespējas vienkāršākai.
Nevajadzētu lietot zāles, kas pasliktina pašsajūtu un izraisa straujas asinsspiediena svārstības. Tādi, piemēram, ir īsas darbības medikamenti. Asinsspiediena svārstības pacientam, kam ir asinsvada sienas bojājums, var izraisīt katastrofu (insultu, infarktu). Priekšroka dodama vienreiz dienā lietojamiem preparātiem.