Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes paziņojums par dzīvu tauriņu tirdzniecību (25)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šā gada sākumā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos sākās diskusija par SIA „Tauriņa efekts” piedāvāto pakalpojumu iegādāties dažādu sugu dzīvus tauriņus kā dāvanu ar pārsteiguma momentu dažādiem dzīves gadījumiem: publiskos un privātos pasākumos. Viens no firmas piedāvātajiem pakalpojumiem – tauriņu salūts ir radījis visvairāk diskusiju pēc presē aprakstītā tauriņu salūta „Mis un Misters Latvija 2005” pasākumā, kad daļa tauriņu pēc izlaišanas zālē lidoja uz spožo gaismu un dzīvi sadega apgaismojuma lampās.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP) ir iepazinusies ar šo jautājumu un uzskata, ka dzīvu tauriņu salūts ir neveiksmīgi aizgūts izklaides pasākums no tropiskām valstīm, kur paredzēts tauriņus izlaist savvaļā, lai tie var nodzīvot savu atlikušo mūžu. Latvijā šiem tauriņiem ir neatbilstošs klimats un tie ir Latvijas dabai neraksturīgas sugas, kuras izlaist savvaļā ir aizliegts (saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 18.panta (1) aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā). DzAĒP uzskata, ka publiskos pasākumos, kas nav specializēti dzīvnieku pasākumi, nav pieļaujams izmantot dzīvus dzīvniekus kā interjera elementu vai kā pārsteigumu, jo cilvēki, kas šādos pasākumos piedalās, neviennozīmīgi izturas pret dzīvu dzīvnieku iesaistīšanu: vieniem tie patīk, citiem to ir žēl, vēl citiem tie ir vienaldzīgi, bet dažiem vispār nepatīk dzīvnieki vai ir alerģiskas reakcijas. Apmeklējot pasākumus, kur paredzēts tauriņu salūts, skatītājiem papildus jāgūst negatīvas emocijas par dzīvu tauriņu palaišanu telpā un par to sadegšanu apgaismojuma lampās. Šāda masveida dzīvnieku iznīcināšana publiskos pasākumos var radīt nihilistisku attieksmi pret dzīvo dabu, tas nerada cieņu pret dzīvu būtni kā vērtību. Šāda masveida tauriņu tirdzniecība nerada ētisku attieksmi pret savvaļas dabu. DzAĒP uzskata, ka tauriņu turēšana mājas apstākļos ir pietiekoši specifiska un to varētu darīt tikai persona, kas pārzina attiecīgo sugu turēšanas īpatnības. Dzīvu tauriņu, kas Latvijas dabā novērojami tikai siltajā gada laikā, turēšana kā mājas (istabas) dzīvniekus, neatbilst mūsu mentalitātei. Tauriņš Latvijā ir savvaļas dzīvnieks, par ko priecāties tā dabiskajos dzīves apstākļos, nevis turēt to kā mīļdzīvnieku vai kā “šova” dzīvnieku. Šāda plaša tropisko tauriņu piedāvāšana tirdzniecībā ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā minēto cilvēces ētisko pienākumu pret dzīvniekiem, atzīstot, ka katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība, nevis izklaides priekšmets. Tādēļ kārotais pārsteigums, uzdāvinot tauriņu, ņemot vērā, ka visa atbildība (turēšana katrai tauriņu sugai atbilstošā temperatūrā un gaisa mitrumā, barošana) par uzdāvināto lidoni gulstas uz dāvanas saņēmēja pleciem, var izvērsties par piespiedu kārtā uzdāvinātu “pienākumu”. DzAĒP aicina sabiedrību apzināties savas darbības sekas un nepieļaut iespēju vieglprātīgi spēlēties ar tauriņu dzīvību. Cieņā, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes vārdā Valda Sējāne, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu