Uz Rīgas domes izsludināto konkursu par pašvaldībai piederošās dzīvnieku patversmes Līčos apsaimniekošanu turpmākajiem četriem gadiem ir pieteikusies firma, kuras darbošanās patversmē savulaik tika novērtētā kā cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
Dzīvnieku patversmē draud atgriezties šausmas (87)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apsaimniekotāju izdarības gan iedzīvotājos, gan valsts institūcijās izraisīja šoku. Arī tagad, uzzinot par šo pretendentu, atbildīgas institūcijas neslēpj šausmas. Tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Vides departamenta iepirkuma komisijai būs jāpieņem lēmums, kuru no diviem pretendentiem uz patversmes apsaimniekošanu izvēlēties. Pieteikušies ir divi: līdzšinējie patversmes apsaimniekotāji – Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa Astrīdas Kārkliņas vadībā – un SIA "Dienests". Speciālisti šausminās Pēdējais rīdzinieku uzmanības lokā nonāca jau pirms pāris gadiem, kad prese atklāja nežēlību, nelikumības un antisanitāros apstākļus patversmē. Pasaules dzīvnieku aizsardzības biedrības pārstāvis Braiens Folkners, kurš Rīgā bija ieradies novērtēt dzīvnieku kontroles programmu, pēc vizītes Līčos savā ziņojumā tolaik rakstīja: "Kaķu iemidzināšanai izmanto ogļskābo gāzi. Pa gāzes kameras skatāmlogu es redzēju, kā viens no kaķiem vēl kustējās divas minūtes pēc tam, kad gāze tika izmantota pirmo reizi." Iedzīvotāji sūdzējās, ka "Dienests" apzināti it kā piesavinoties arī saimnieku dzīvniekus, lai tad par izpirkuma maksu tos atdotu īpašniekam. Taču šis fakts netika pierādīts. Paradoksāli, bet, lai arī daudzās nelikumības patversmē netika novērstas, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) domei pat pieprasīja lauzt līgumu ar "Dienestu", situācija nemainījās. Pašvaldība nevēlējās vai arī nespēja patversmē valdošajām šausmām pielikt punktu. Un tikai Askoldam Kļaviņam, kļūstot par Vides departamenta vadītāju, izdevās neprātam pielikt punktu. Tagad "Dienests", joprojām Sergeja Sergejeva personā, atkal sasparojies ķert Rīgā bezsaimnieku dzīvniekus un lemt par viņu turpmāko likteni. Vides departamenta mājdzīvnieku uzskaites un uzraudzības nodaļas vadītāja Kristīne Masaļska RB neslēpa sašutumu par S. Sergejeva uzdrīkstēšanos: "Tās būs šausmas, ja šis cilvēks, kuram dzīvnieki bija pilnīgi vienaldzīgi, atkal tiks pie patversmes apsaimniekošanas! Savulaik to vien darīju kā strādāju ar sūdzībām par "Dienesta" darbu, bet nevienu no mūsu prasībām viņš neņēma vērā. Atceros, ka dienā, kad beidzot izdevās ar viņu lauzt līgumu, visi darbinieki no patversmes vienkārši pazuda, bet tur bija ap 20 suņu. Uz pašiniciatīvas pamatiem mēs kopā ar Astrīdu Kārkliņu atradām veidu, kā tomēr šos dzīvniekus apkopt. Es neticu, ka šis cilvēks ir mainījies, ka ir mainījušies viņa darbības principi." Arī PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa nav pārliecināta, vai S. Sergejeva darba stils ir mainījies. "Man nav tam īstas ticības tieši tāpēc, ka savulaik patversmē tika konstatēti ļoti daudzi pārkāpumi, uzlikti neskaitāmi administratīvie sodi, taču uz tiem nekādi nereaģēja. Mūsu pieredze, strādājot ar Sergejevu, bija tikai negatīva." Sola neadekvāti lētas izmaksas I. Kociņa pauž arī izbrīnu, kāpēc Rīgas domes iepirkumu komisija, izvērtējot pretendentus uz patversmes apsaimniekošanu nākamajiem četriem gadiem, nepieaicina speciālistus. "Iepriekšējā konkursā mēs piedalījāmies, izvērtējot piedāvājumu atbilstību reālajiem apstākļiem, šobrīd mums pat nebija informācijas, ka šāds konkurss notiek." RB kļuva zināms, ka savā pieteikumā uz konkursu SIA "Dienests" startē ar zemākām apsaimniekošanas izmaksām nekā LKF dzīvnieku aizsardzības grupa. Pēc neoficiālas informācijas, piemēram, dzīvnieka eitanazēšanu "Dienests" piedāvā veikt par aptuveni latu. "Ja tik tiešām šāda summa ir norādīta, tad atliek vien jautāt: vai suņus un kaķus ar koku sitīs nost?" skarbi ironizē I. Kociņa. Savukārt kaķa vakcinēšanu pret trakumsērgu, attārpošanu un atblusošanu "Dienestam" izmaksāšot ap 50 santīmu, lai gan viena pote maksā Ls 3, prettārpu tablete – ap Ls 0,75. Nejūtas vainīgs Tikmēr pats S. Sergejevs, kura uzņēmums, pēc tam kad ar skandāliem izgāzās Rīgas pašvaldības tualešu apsaimniekošanā, patlaban nodarbojas ar autoservisa pakalpojumu sniegšanu, uzskata: visi pārmetumi par viņa darbošanos patversmē nav patiesi. "Mums nebija nekādu nopietnu pārkāpumu," viņš teica RB pēc tam, kad jautājumu bija noklausījies krievu valodā, jo latviski neko nesaprata. "Nu, tie daži aizrādījumi jau nebija nopietni, un kas gan negadās, ja cilvēki strādā." Ja konkursā tiks uzvarēts, S. Sergejevs plāno modernizēt patversmi, iesaistīties kaķu sterilizēšanas programmā, aktīvi meklēt bezsaimnieku dzīvniekiem saimniekus, pēc iespējas mazāk nelaimes putnus eitanazējot. Kā viņš tieši to darīs, S. Sergejevs atteicās atklāt. "Vēl jau es konkursā neesmu uzvarējis." *** Par to rakstīja prese "Diena" (5.04.2002.): "Kaķus sabāž vienā maisā un iebāž gāzes kamerā, kura nedaudz atgādina veļas mazgājamo mašīnu. Roktura pagrieziens, un kaķa sīkstā dzīvība dažu drausmīgu moku pilnu minūšu laikā aizceļo debesīs. Gāzes spiedienu kamerā neregulē licencēts veterinārārsts, kaut arī dienesta noteikumos to atļauts darīt tikai licencētam ārstam." Ziņu aģentūra LETA (1.02. 2002.): "Ierodoties pārbaudīt "Dienesta" apsaimniekoto patversmi, toreizējais RD Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols, Pārtikas un veterinārā dienesta dzīvnieku labturības uzraudzības sektora vadītāja Iveta Kociņa, LKF prezidente Vija Klučniece konstatēja: patversmes pagalmā virmo trūdošu līķu smaka, telpas ir nesakoptas, tās izmanto neatbilstoši izolatora darbības virzienam (tajās ierīkotas plašas mehāniskās darbnīcas), nav atbilstošas dokumentācijas par noķertajiem un likvidētajiem dzīvniekiem, nav dokumentācijas par narkotisko vielu uzskaiti un izlietojumu, izolatorā nestrādā licencēts veterinārs, kaķus joprojām nežēlīgi nogalina gāzes kamerā, dzīvnieku līķi glabājas zem klajas debess, dzīvnieki tiek baroti ar pārtikas atkritumiem.