Knišļu uzbrukumu dēļ Latgalē bojā gājušas jau 275 govis (2)

Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods vakar atzina, ka situācija Preiļu rajonā ir ļoti sarežģīta - šobrīd rajonā vēl nav atcelts plūdu dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis, kad lauksaimniekus piemeklējusi jau jauna nelaime. Preiļu rajona lauksaimnieku apvienības valdes locekle Silvija Dreijere vakar prognozēja, ka lopkopjiem radītie zaudējumi par knišļu kodumu dēļ bojā gājušajiem lopiem būs mērāmi desmitos tūkstošu latu. Kā iepriekš skaidroja PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre, šogad knišļi minētajos rajonos ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un pašreiz Latvijā valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Vietām knišļu ir tik daudz, ka tos no dzīvnieka var noņemt saujām. Knišļi ir sīki, drukni, odiem līdzīgi kukaiņi. Pieauguši knišļi parādās pavasarī. Gada laikā parasti attīstās divas knišļu paaudzes - pavasarī un rudenī. Knišļu mātītes oliņas dēj zem ūdens. Knišļu kodieni, sevišķi dzīvnieka bezmatainajās daļās, rada iekaisumu, bet no knišļu masveida uzbrukumiem dzīvniekiem paaugstinās temperatūra un izveidojas satūkumi jutīgajās ādas vietās. Iespējama arī plaušu tūska, punktveida asinsizplūdumi, limfmezglu pietūkums, kas var izraisīt dzīvnieka nāvi. Sakostie dzīvnieki nobeidzas 12 stundu laikā, ja operatīvi netiek sākta ārstēšana. "Ja atstāj ganībās, tad lopu apēd dzīvu. Iedomājieties, desmitiem tūkstošu izbadējušos knišļu uzbrūk lopam vienlaicīgi un kož, kā rezultātā veidojas tūska un dzīvnieks nosmok," skaidroja PVD vadītājs. Pirmā informācija par knišļu kodumu izraisītu govju saindēšanos un nobeigšanos saņemta piektdienas naktī. "Īpatnēji, ka Rēzeknē, Ludzā, Balvos un Alūksnē situācija ir normāla," sacīja Veldre, norādot, ka dienests ir sazinājies ar Baltkrievijas attiecīgo dienestu vadību, lai noskaidrotu situāciju šajā valstī. Patlaban PVD pārbauda, vai knišļi nepārnēsā pasterelozi, kas nav sērga, bet sekundāra infekcija, kurai var būt arī letālas sekas, ja laikus netiek sākta ārstēšana. Plānots, ka attiecīgo analīžu rezultāti kļūs pieejami nākamnedēļ pirmdienas vakarā vai otrdienas rītā. Pasterelozes gadījumā dzīvniekiem paaugstinās ķermeņa temperatūra, novērojama apgrūtināta elpošana, plaušu tūskas pazīmes, sirds vājums, tūska pakaklē un pavēderē, kā rezultātā dzīvnieks var nomirt divu līdz astoņu dienu laikā. Cilvēki pēc kontaktēšanās ar slimiem liellopiem neslimo ar šo slimību, izņemot gadījumus, kad suņu un kaķu kodumu rezultātā pasterelozes ierosinātājs tiek pārnests uz cilvēku, kam veidojas brūces infekcija. Pēdējo reizi pasterelozes uzliesmojums Latvijā bija 1999.gadā, kad bojā gāja aptuveni 60 govis un divi zirgi, sacīja Veldre. Gadījumā, ja knišļi tiešām pārnēsās minēto slimību, tiks veikti karantīnas pasākumi, bet līdz tam zemnieki tiek aicināti lietot pretknišļu līdzekļus. Savukārt, ja dzīvniekam parādās klīniskas pazīmes, nekavējoties ir jāizsauc veterinārārsts, lai sāktu dzīvnieka ārstēšanu. PVD iesaka lauksaimniekiem uzmanīt dzīvniekus, un, ja parādās knišļu mākonis, tad lopi ir jāiedzen fermā. Dienests arī iesaka vietās, kur ir knišļu mākoņi, dzīvniekus neganīt un pievest lopiem zaļbarību. Savukārt, ja saimniecībām nav citas izejas, kā laist dzīvniekus ganībās, tad zemniekiem ir jālieto repelenti jeb knišļu atbaidīšanas līdzekļi. Gadījumā, ja šie līdzekļi netiks lietoti un dzīvnieki tiks laisti ganībās, tad kritušo dzīvnieku skaits būs vēl lielāks. Kā norādīja PVD ģenerāldirektors, zemnieku zaudējumi saistībā ar dzīvnieku nāvi būs lieli, tādēļ ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) tikšot pārrunāta iespējamā zaudējumu kompensēšana.