Suņu sporta skolā Džipo & Co šonedēļ noorganizēta bērnu nometne, pirmā Latvijā, kur bērns ar suni var dzīvot kopā ārpus mājām. Ideja par šādu nometni tapa pagājušajā gadā, kad tika rīkots līdzīgs pasākums, bet tajā piedalījās vien radu bērni. Šogad tā noformēta oficiāli ar visām atļaujām.
Umurgā - zaļā pļavā, kopā ar suni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nometnē ieradušies bērni, kas suņu skolā ar savu četrkājaino draugu ir darbojušies vismaz pusgadu, turklāt ikvienam bija jāuzrāda liecība, ka arī skolā viņš mācījies sekmīgi. Gribētāju bija 30, bet, kā stāsta nometnes vadītāja Ilga Brokāne, uzņemt varēja tikai 15 bērnus ar viņu suņiem. - Bērni zina, ka te ir cītīgi jāstrādā, lai gan laiks ir karsts. Mēs dūšīgi gatavojamies suņu skolas 5 gadu jubilejai. Nedēļas nogales pasākumā izklaides programmā ir tieši bērnu paraugdemonstrējumi, dejas ar suņiem, arī izklaides sacensības, - stāsta Ilga. Paredzēts, ka šajās svinībās visi kaut ko saņems, jo tās ir jubilejas sacensības. Diena nometnē ir stipri noslogota, visi ceļas agri – 6 no rīta, jo jāpaspēj ar suņiem pastrādāt, kamēr ir vēss. Pa dienu ir neliela atpūta, ap pulksten 18, kad paliek vēsāks, sākas lielākais darbs. Notiek treniņi, ģenerālmēģinājumi. - Mēs esam viena mikro ģimenīte - 15 bērni, instruktore Agnese Rubene, praktikantes Laine Berkāne un Ilze Zvaigzne. Kad jūtu, ka kaut kas nav tā, kā vajag, tad arī es eju palīgā, - saka Ilga. Viņa nometnē akcentē saskarsmi ar dzīvo dabu un suni. - Ir jāmīl dzīvnieks, citādi rezultāta nebūs, jāveido darba mīlestības kontakts. Protams, ir situācijas, kad bērni kliedz, bet tas tiek lēnām izskausts. Pret suni jābūt mīļam. Protams, reizēm vajag stingrāk paskaidrot, jo arī sunim tāpat kā cilvēkam mēdz būt slikts garastāvoklis. Bet lielākoties suņi māk ļoti skaisti simulēt. Kamēr suns saprot, ka bērns ir autoritāte un noteicējs viņam, paiet grūts periods. Ir jāstrādā visiem, un jo vairāk cmēs strādājam, jo labāk būs, - saka Ilga. Nometnē nav tikai treniņi no rīta līdz vakaram. Visi kopā brauc peldēties uz Augstrozes ezeru, vēl plānots doties uz rodeļiem Rāmkalnos. Brīvajā laikā spēlē novusu, volejbolu, futbolu, badmintonu. Bērniem jāpierod arī vienam pie otra, jāatrod savstarpējie kontakti, jo katrs nāk no citas ģimenes, tajās ir atšķirīgi audzināšanas principi. Nometne beigsies, bet domājot par nākamo vasaru, tiek meklēti atbalstītāji un sponsori. Skolas teritorijā vajadzētu dziļurbuma aku, tas bērniem nākotnē nodrošinātu labākus sadzīves apstākļus. Bet par to, ka šādas nometnes ir nepieciešamas, nešaubās neviens, īpaši jau paši tās dalībnieki.