"Kā jau sievietei vīrieši viņai visi patīk. Ar mani viņai gāja grūti: pagāja zināms laiciņš, kamēr viņa saprata, ka īstenībā esmu viņas māte barotāja," tā par savu divarpus gadus veco aunu šķirnes trusenīti "zaķa krāsā" saka Nacionālā teātra aktrise Karīna Tatārinova.
Tuse Truse Tatārinova
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bruņrupuča nebija Par trusenītes saimnieci Karīna kļuva pavisam nejauši: gāja uz t/p Alfa pirkt bruņrupuci, bet bruņrupuča nebija... "Es šausmīgi sašauta, bet mana draudzene Anna Klēvere [arī Nacionālā teātra aktrise] saka: kam tev bruņrupucis, paskaties, kāds te mīļš smuks trusītis. Mīļš un smuks jau bija, bet man bija priekšstats, ka ar viņu ir nenormāli liela ķēpa, ka viņš smird. Bet tad nodomāju: ai, nu labi, pirkšu trusi. Un nopirku." Tagad aktrise par trušiem zina teikt: ja viņu kārtīgi apkopj, ne viņš smird (nav pat katru dienu būris jātīra), ne arī izdveš kādu skaņu. Vienīgā nelaime: kā jau alu dzīvnieciņam trusītim uznāk kasīšanās, un viņš kasa to savu skārda kasti. Tas esot neizturami. "Tas nav bieži, bet – vienmēr naktī. Tad es ceļos augšā no gultas, pusaizmigusi ņemu viņu rokās, mīļoju un glāstu, kamēr viņš nomierinās. Kā bēbīti..." Karīnas aprūpē mazais bēbītis nokļuva pusotra mēneša vecumā, tieši tai laikā, kad teātrī tika likts punkts darbam pie iestudējuma "Superdetektīvs Blumkvists". Trusenītei bija vajadzīgs vārds, un to izdomāja kolēģis Ainārs Ančevskis: izrādē Ēvai Lotei bija kaķis Tusis, kas arī deva ierosmi trusenītes vārdam – Tuse Truse Tatārinova. Tēvs – Mersis Mednis Jau trīs mēnešu vecumā truši ir tik pieauguši, ka var radīt pēcnācējus. Arī Tuse Truse pagājušogad kļuva par māti diviem mazuļiem. Par vienu no viņiem – Aleksi Matvejevu – tagad rūpējas mūziķis Niks Matvejevs, bet otru aktrise aizdeva prom kādai sievietei, kas pieteicās pēc raksta avīzē. Tuses Truses bērnu tēvs ir Mersis Mednis, Arņa Medņa dēla trusis, tieši tādas pašas šķirnes un tieši tādas pašas krāsas. "Abi vecāki gandrīz neatšķīrās, bet Ļoška Matvejevs nezin kāpēc iznāca melns... Nesaprotu. Viņai nebija iespējas palaist pa kreisi..." smej Karīna un stāsta, ka šis process tika iziets viena iemesla dēļ – lai dzīvnieciņam nebūtu sarežģījumu ar veselību. Lai visi orgāniņi būtu pastrādājuši, lai norisinājies šis process, kā tam dabā jābūt. Taujāta, vai Tuse Truse neprasa šo procesu atkārtot, Karīna smaida: "Viņai ir oranža bumbiņa... Un viss notiek. Es neteiktu, ka viņa būtu bijusi īpaši laimīga šai procesā, kad tika radīti bērni. Tas bija vairāk tāds darba process." Vannā krokodils Bērnībā Karīnai mājās pārmaiņus bijuši dažādi dzīvnieciņi: suņi, kaķi, papagaiļi, bruņrupuči, zivtiņas, kāmīši, un jau tolaik viņai iemācīta atbildība pret dzīvo radībiņu. "Paldies mammai, ka viņa man to visu ļāva. Viņa jau gan jokojot man tagad saka: vēl tikai vannā krokodila pietrūkst..." Bet trusis, kā saka aktrise, ir ideāls variants darbā aizņemtajiem: pirmkārt, var aizbraukt uz trim dienām, atstājot ēdienu, un viņam nekas nevar notikt. Otrkārt, trusi ir vieglāk pārvadāt transportā nekā kaķi vai suni. Karīna stāsta: Tuse Truse tiek barota ar sauso speciālo trušu barību, vēl viņai garšo puķkāposti, kolrābji, zemeņu lapiņas un burkāni, jo īpaši – burkānu laksti. "Kad eju uz tirgu, prasu, lai man iesver kilogramu burkānu un veselu kuli ar tiem lakstiem, ko viņi griež nost. Man jau tirgū ir savas tantes, kurām vairs nemaz nav jāprasa – jau zina..." Vēl trusenītei, tāpat kā viņas saimniecei, šausmīgi garšo šokolāde. Vienreiz viņa Karīnai pat iekodusi, kad pati to ēdusi un dzīvnieciņam nav devusi... Aktrise stāsta, ka tirgū dabūtos burkānu lakstus, lai tie nesabojājas, viņa parasti izklāj istabā uz avīzes. Tāpat dara ar svaigu zāli, ko saplūc, braucot no filmēšanās laukos. "Būrī pārāk daudz nevar likt – viņai piemetas rijamais. Bet viņa jau tā man resna," smej Karīna un piebilst: kad zāle izžūst, istabā smaržo kā siena šķūnī... Garšo vadi Tikusi Karīnas dzīvoklī, Tuse Truse sagrauza pilnīgi visus mobilā telefona lādētājus, apgrauza galus dažiem džinsiem, arī tapetes. Bet visvairāk viņu interesē elektrības vadi. "It kā jau esmu viņai iemācījusi, ka nedrīkst – viņa reaģē uz manu dusmīgo balss intonāciju un plaukstu sasitienu. Par vecajiem vadiem, kas bija kopš viņas bērnības, Tuse zina, ka tos nedrīkst, bet mums ir salikti arī jauni vadi, un par to gan viņa brīnās: bet kāpēc šitos nedrīkst?" Aktrise stāsta: nevar jau truseni novaktēt. "Tā jau brīžam liekas, ka viņa visu laiku skraida pakaļ, maisās pa kājām. Bet ik pa laikam tomēr attopamies, ka esam, piemēram, virtuvē, bet Tuse klusiņām nozudusi. Nu jā, tad ir skaidrs, ar ko nodarbojas..." *** Profesionāļa padoms Dainis Kukainis, veterinārārsts: – Trusi vajadzētu regulāri parādīt veterinārārstam. Pundurtrusis ir obligāti jāvakcinē (jau sākot no divu mēnešu vecuma) pret divām slimībām: miksomatozi un hemorāģisko vīrusu slimību. Tās var iegūt ar zāli, sienu, pat ja saimnieks paspiež roku kādam, kam mājās ir slims trusis. Miksomatoze ir lipīga, un citi dzīvnieki, izņemot trušus un zaķus, ar šo slimību neslimo. Slimības sākumā ir acu asarošana, uz ausīm, purna daļā un ap acīm veidojas tūska un iekaist deguna dobums. Slimībai progresējot, veidojas plaušu iekaisums, kas pēc 5–7 dienām beidzas ar nāvi. Ar miksomatozi vēl var cīnīties, bet hemorāģiskā vīrusu slimība ir trušu dzīvībai bīstama. Tā noris ļoti strauji, un parasti ar to saslimst truši, kas vecāki par 2–3 mēnešiem. Lai trusi pasargātu, viņš jāvakcinē. Ja trusis ir uzdāvināts un vēl nav vakcinēts, pirmajās dienās to nevajadzētu darīt – vajag ļaut trusītim kādu nedēļu vai divas aklimatizēties. Un vēl trusim nevajadzētu lielos daudzumos dot sarkanās bietes, tāpat jābūt uzmanīgiem ar maizīti un sienu – tie nedrīkst būt sapelējuši.