Nu mums ir iespēja saņemt Eiropas Savienības investīcijas. Taču dzīve rāda, ka ne vienmēr visas lielās naudas summas Latvijā izlieto lietderīgi. Mūsu birokrātija, dažādu iestāžu darbības nesaskaņotība un piešķirto līdzekļu tērēšana pēc principa "ne no manas kabatas" ir cēlonis tam, ka nereti simti tūkstoši latu tiek ieguldīti, taču gaidāmā ekonomiskā, sociālā vai vidi uzlabojošā efekta nav..
Kaka peld uz Dambjapurva ezeru (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nezināma inde nonāvē zivis
Šā gada 10. aprīlī Rīgā, Mežciemā grāvī gar Malienas ielu ieplūda nezināma viela indīgi zaļā krāsā. Tās iedarbība bija nāvējoša, jo jau nākamajā dienā grāvī peldēja daudz beigtu zivju. Kāda iedzīvotāja par to ziņoja Lielrīgas Reģionālajai vides pārvaldei.
Šis grāvis ieplūst Gaiļupītē, kas savieno Gaiļezeru un Dambjapurva ezeru, kas ir Mežciema un Juglas iedzīvotāju iecienītas atpūtas vietas. Speciālisti noskaidroja, ka zaļā inde nonāvējusi apmēram 900 raudu. Kā zināms, raudas un asari pirmie dodas uz nārsta vietām. Raudas no Dambjapurva ezera peldēja pret straumi pa Gaiļupīti, nogriezās grāvī, kur sastapa savu nāvi. Veicot ūdens analīzes, indīgo vielu noteikt neizdevās.
Kas ietek grāvī?
Lielrīgas Reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Silvija Ogle, "Rīgas ūdens" un Ceļu pārvaldes darbinieki mēģināja sameklēt piesārņojuma avotu. Grāvī pie Malienas ielas ir ievadīta caurule, kas kartēs atzīmēta kā lietus ūdens kanalizācijas caurule. Taču īstenībā tajā ieplūst sadzīves kanalizācija no apkārtējām privātmājām. Mēslu kunkuļi redzami ar neapbruņotu aci. Grāvis smird. Ziemā tas neaizsalst, virs tā paceļas nelabi dvakojoša dvinga. Šie mēsli ieplūst Gaiļupītē un pa to ietek Dambjapurva ezerā. Vasaras tveicē ezerā peldas Juglas un Mežciema iedzīvotāji, arī bērni.
Silvija Ogle uzskata, ka, vajadzētu rīkoties radikāli, – izrakt šo it kā lietus kanalizācijas notekcauruli, kas beidzas pie Malienas ielas 24. mājas, lai noskaidrotu, kuru māju saimnieki tajā nelegāli ieplūdina sadzīves notekūdeņus, un likvidēt šos nelikumīgos pieslēgumus. Taču Rīgas domes Vides departaments, kuram ir jāatbild par vides stāvokli galvaspilsētā, diemžēl šajā lietā iniciatīvu neizrāda.
Privātmājas nepieslēdz kanalizācijai
Vēl nesen šajā privātmāju rajonā nebija pilsētas kanalizācijas un nekaunīgākie māju īpašnieki, taupot latus par savu "zelta bedru" izsūknēšanu, ieplūdināja notekūdeņus grāvjos, pa kuriem tie nonāca Dambjapurva ezerā. 2002. gada rudenī par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredīta naudu kvartālā starp Palsas, Malienas un Kvēles ielu ievilka kanalizāciju, uzbūvēja kanalizācijas pārsūknēšanas staciju, Palsas ielā ievilka pilsētas ūdensvadu. 64 privātmājām radās iespēja pieslēgties pilsētas labierīcībām un baudīt civilizācijas ērtības. Projekts maksāja 404 tūkstošus latu. Tātad vidēji kanalizācijas pievilkšana vienai vienģimenes privātmājai maksāja vairāk nekā 6300 latu no Rīgas budžeta, t. i., no rīdzinieku nodokļu naudas.
Kāpēc tad turpina smakot grāvis un no nezināmas indes iet bojā zivis? Liels bija pārsteigums, uzzinot, ka gandrīz trīs gadus pēc kanalizācijas ievilkšanas tai pieslēgušās tikai 15 mājas! 49 mājas jeb 76% no mikrorajona mājām pilsētas labierīcības neizmanto, bet iztiek ar vietējām notekūdeņu tvertnēm.
Kas par ko atbild?
Atklājās, ka projektā nemaz nebija paredzēts pieslēgt privātmājas pilsētas kanalizācijai! Dīvaini bija klausīties amatpersonu atrunas, ka četrsimt tūkstoši latu ierakti zemē, lai iedzīvotājiem "dotu iespēju" pievienoties pilsētas kanalizācijas tīklam. Nevienu neuztrauc, ka pašlaik šo iespēju izmantojušas tikai 15 ģimenes!
Rīgas domes saistošo noteikumu nr. 39 "Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi" punktā 2.1.7. noteikts, ka pilsētas kanalizācijas tīklam obligāti jāpievieno ēkas, kuru vietējā kanalizācijas sistēma neatbilst tehniskajām prasībām un rada ekoloģisku kaitējumu apkārtējai videi. Agrāk uzcelto māju īpašnieki, kuru vietējā kanalizācijas sistēma (hermētiskas izsmeļamās tvertnes) ir kārtībā, pilsētas kanalizācijas tīklam var nepieslēgties.
Šo saistošo noteikumu izpilde jākontrolē priekšpilsētu un rajonu izpilddirekciju administratīvo inspekciju inspektoriem un pašvaldības policijas darbiniekiem. Vidzemes priekšpilsētas pašvaldības policijai ir ziņots par ūdeņu piesārņotājiem, taču nekāda reakcija nav sagaidīta.
Lai projekts sasniegtu savu mērķi, pirms tā izstrādes vajadzēja apsekot visas mājas un noskaidrot, cik mājās kanalizācijas sistēma neatbilst prasībām un piesārņo vidi un cik māju īpašnieki nevēlas vai nabadzības dēļ nespēj pieslēgties pilsētas kanalizācijai.
Taču projektēšanas uzdevumā šādu prasību nebija.
Ikviens garāmgājējs var redzēt, ka no vairākām mājām meliorācijas grāvjos ievadītas caurules, pa kurām ieplūst notekūdeņi. Piemēram, šādas notekcaurules grāvī ievadījuši Malienas ielā 24., 25., 27. un 29. nama īpašnieki. Šīs ēkas nav pievienotas pilsētas kanalizācijai. Tai nav pieslēgts arī Malienas ielas 38., 42., 44., 48., 50., 52., 54., 56. un 58. nams, gar kuriem iet mistiskā it kā lietus ūdeņu savākšanas caurule, kuru tīrot strādnieki atrada pamperus un cērmes.
Pēc sarunas ar Rīgas domes Vides departamenta Ūdeņu aizsardzības un rūpnieciskā piesārņojuma nodaļas vadītāju Lieni Grīsli radās iespaids, ka viņu šī situācija neuztrauc. Vadītāja rādīja dokumentus un normatīvos aktus, skaidroja, ka viņa strādā savas kompetences ietvaros, viss tiek darīts pareizi un atbilstoši likumam. Viņai neradās vēlēšanās aizbraukt uz šo rajonu, lai apskatītu situāciju dabā un konkrēti rīkotos.
Garais birokrātiskais ceļš
Piesārņojuma kontrole jāveic Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, cīnoties ar katru neapzinīgo mājas īpašnieku.
Īpašnieks var darbiniekus neielaist savā īpašumā – tātad līdzi jāņem pašvaldības policijas darbinieks. Arī tad, ja redzams grāvī ievadītās caurules gals, vajadzīgs būvinspektors, lai konstatētu, ka tā ir sadzīves notekūdeņu caurule. Pat ja ieplūdinātajos ūdeņos peld mēslu pikas, ir jāveic laboratorijas analīzes, lai pierādītu piesārņojumu.
Vēl pērn Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei bija sava laboratorija, taču šāgada sākumā vides aizsardzības sistēmu reorganizēja un laboratoriju likvidēja. Tagad analīzes jāpasūta Latvijas vides, ģeologijas un meteoroloģijas aģentūras laboratorijā Jūrmalā vai kādā citā akreditētā laboratorijā – jāraksta vēstule ar lūgumu veikt analīzes un jānodrošina inspektora klātbūtne parauga noņemšanas vietā un laikā, jo inspektors nav akreditēts paraugu noņemšanai.
Par dažiem caurules metriem – 500 latu!
Īstenojot kanalizācijas projektu Palsas ielas mikrorajonā, par pilsētas budžeta naudu katrai mājai pagalmā ievilka kanalizācijas cauruli un pāris metrus no mājas sienas ierīkoja skataku. Māju īpašniekiem atlika vien pieslēgties pilsētas sistēmai – ievilkt cauruli no savas vannas istabas, tualetes un virtuves līdz šai skatakai.
Taču mūsu valstī nekas nenotiek tāpat vien. Šis sīkums privātmājas īpašniekam maksā ap 500 latiem. Vispirms jāizstrādā visa zemes gabala inženiertopogrāfiskais plāns ar pazemes komunikācijām. Plānā iezīmē visus kokus, vārtu stabus, vārtiņus un citas lietas, kas projektētājam nemaz nav vajadzīgas, taču likumā tā noteikts. Šāds plāns maksā aptuveni 120 latus. Pēc tam projektētājs uz šī plāna izstrādā projektu – novelk vienu līniju no skatakas līdz mājas sienai. Tas maksā vēl 120 latus. Būvdarbus pāris dienās veic licencēta būvfirma. 2002. gada rudenī izcenojumi bija lētāki. Vairākām mājām kooperējoties, topogrāfiskā plāna izstrāde maksāja 50 latus, projektēšana – 80 latus.
Trūcīgām ģimenēm vajadzētu palīdzēt
Vairākās mājās dzīvo pensionāri un ģimenes ar nelieliem ienākumiem, kuriem šādas naudas nav. Taču Rīgas domes darbiniekiem, kas jau iztērējuši četrsimts tūkstošus, nav ienācis prātā šīs ģimenes apzināt un sniegt viņām sociālo palīdzību, apmaksājot kanalizācijas ievilkšanu. Tas prasītu vēl tikai dažus tūkstošus latu, toties netīro notekūdeņu ieplūdināšanai būtu darīts gals. Tas būtu saprātīgāks risinājums nekā tērēt naudu un laiku, lai veiktu analīzes un rakstītu protokolus.
Upīte pārvērsta par tērci
Gaiļezers, Dambjapurva ezers un Juglas ezers ir savstarpēji savienoti ar upju tīklu. Veci ļaudis atceras, ka senāk ar laivu varēja atbraukt no Juglas ezera līdz Gaiļezeram. Gaiļupīte, kas iztek no Gaiļezera, Dambjapurva ezerā un no tā dodas uz Juglas ezeru. Pa ceļam tā maina nosaukumu un tālāk tiek saukta par Strazdupīti. Daudzstāvu māju rajonā Strazdupīte ir ievadīta caurulē, kas ietek Juglas ezerā.
Gaiļupītes un Strazdupītes krasti pārsvarā ir pašvaldības zeme. Gadu gaitā privātmāju īpašnieki upītes krastus izmantojuši par dārza atkritumu un būvgružu izgāztuvi, tāpēc dažviet upīte pārvērtusies par 40 cm šauru tērci. Piemēram, pie daudzstāvu mājas Mežciema ielas 44. nama sētnieks upītes krastus uztur ideālā kārtībā, bet tālāk Malienas ielas 25. nama iemītnieki upītes gultni ir nelikumīgi iekļāvuši sava privātīpašuma teritorijā, nosprostojuši un piegružojusi.
Vai arī citviet Rīgā šķērdēsim naudu?
Pašlaik, piesaistot Eiropas Savienības naudu, tiek izbūvēta pilsētas kanalizācijas sistēma Mežaparkā, Vecāķos un Pārdaugavā – Mārupes pusē. To dara ar cēlu mērķi – mazināt publisko ūdeņu piesārņojumu. Taču darbi ir organizēti pēc tādas pašas shēmas kā Palsas ielas kvartālā – lai privātmāju īpašniekiem "dotu iespēju" pieslēgties pilsētas kanalizācijai.
Ja nekas nemainīsies, var paredzēt, ka arī tur nauda tiks ierakta zemē, jo tie māju īpašnieki, kuri nevarēs vai nevēlēsies doto iespēju izmantot, turpinās paklusām tecināt savus notekūdeņus Ķīšezerā un citās Rīgas ūdenskrātuvēs.
UZZIŅA
Privātmāju pieslēgšanās pilsētas kanalizācijai
Palsas ielas mikrorajonā ("Rīgas ūdens" dati, 2005. g. aprīlī)
Pieslēgušās pilsētas kanalizācijai; Nav pieslēgušas pilsētas kanalizācijai; No tām: saņēmušas tehniskos noteikumus (domā pieslēgties); Kopā
Palsas ielā 7 15 12 22
Malienas ielas posmā 8 29 7 37
Kvēles ielas posmā 0 5 2 5
Kopā 15 49 21 64
Tātad apmēram 309 000 latu no Rīgas budžeta ir izlietoti veltīgi. Zemē ieraktas kanalizācijas caurules. Nauda iztērēta. To, ieskaitot bankas procentus, atmaksās visi rīdzinieki – nodokļu maksātāji. Tomēr, smalki sakot, fekālais piesārņojums joprojām peld uz ezeru! Plānotais efekts – vides attīrīšana – nav panākts.