Desmit galvenās suņu slimības

Visbiežāk suņus uztrauc ausu slimības. Otīta (vidus un iekšējās auss iekaisums) gadījumā suns kasa ausi un krata galvu. Auss ir karsta, āda apsarkusi un sapampusi. Visbiežāk otītu izraisa mikrobi. Tie dzīvo katra suņa organismā, bet noteiktos nelabvēlīgos apstākļos (saaukstēšanās, imunitātes pazemināšanās, nepareiza barība) var provocēt slimības, tostarp arī otītu. Eksistē arī iedzimta nosliece uz otītu. Biežāk no šīs slimības cieš suņi ar nokarenām ausīm, jo viņu ausis vājāk attīrās. Un tāpat, lai cik dīvaini tas būtu, suņi ar stāvošām ausīm: viņu plati atvērtais dzirdes kanāls ātri paliek netīrs. Pašiem ārstēt otītu nevajadzētu, tikai ārsts var noteikt, kas ir izraisījis iekaisumu, un nozīmēt pareizu ārstēšanu. Bieži ir sastopama otodektoze – tas ir auss iekaisums, kuru rada ausu ērcītes. Auss hematoma rodas traumas rezultātā, bet ekzēmu un dermatītu var izprovocēt vairāki iemesli. Aiz ausu slimībām seko alerģija – pārspīlēta organisma jutība pret kādu vielu. Suņiem tā var būt pret jebko: gaļu, olām, blusu kodieniem, šampūniem, saldumiem, žāvētiem produktiem. Alerģijas simptomi: nieze un blaugznas, sausa āda, vilnas izkrišana. Noteikt alerģijas iemeslu un pareizo ārstēšanu var tikai veterinārārsts. Trešajā vietā – gremošanas traucējumi. Par šīm problēmām jau esam rakstījuši. Bieži tās rodas, kad suns ir paēdis kaut ko, kas suņa kuņģim ir galīgi nevēlams, piemēram, torti vai rasolu. Dažiem suņiem ir ļoti jutīgs kuņģis, un viņiem nepieciešama speciāla diēta. Ceturtajā vietā ir labdabīgie audzēji. Atšķirībā no ļaundabīgajiem tie neveido metastāzes, bet tomēr arī var būt bīstami, ja atrodas tuvu dzīvībai svarīgiem orgāniem un traucē to darbību. Piektās – uroģenitālās infekcijas, kuras izraisa dažādi slimību mikrobi, tostarp arī stafilokoki. Sestajā vietā – ādas slimības. Demodekozi izraisa mikroskopiskas ērcītes Demodex. Kašķi savukārt izraisa cita veida ērces, kuras izveido sīkas ejas zem ādas. Bēdīgā reitinga septītie ir izmežģījumi. Tā ir visbiežākā trauma. Visizplatītākais ir iegurņa izmežģījums. Ceļa skriemeļa izmežģījums ir raksturīgs mazajiem sunīšiem (pekiniešiem, čivavām). Acu slimības ir astotajā vietā. Suņiem bieži sastopamas ne tikai acu traumas, bet arī iedzimtas slimības, uz kurām dažām šķirnēm ir izteikta nosliece. Bet par visizplatītāko acu slimību droši var nosaukt konjunktivītu – suņa acs gļotādas iekaisumu, kas rodas, kad acī iekļūst netīrumi vai mikroorganismi. Devītajā vietā kolīts – resnās zarnas gļotādas iekaisums. Galvenā šīs slimības pazīme – suns ilgi un bez rezultātiem cenšas izkārnīties. Saimnieki bieži to uzskata par vēdera aizcietējumu un dod caurejas līdzekļus, ko kolīta gadījumā kategoriski nedrīkst darīt. Jāmeklē ārsta palīdzība. Ir pierādīts, ka lielāko daļu kolītu provocē nepareiza barošana. Un suņumīļiem nepatīkamo topa desmitnieku noslēdz plēstas, inficētas brūces, visbiežāk radušās kautiņos un pēc traumām. Diemžēl sunim ne vienmēr viss sadzīst tik ātri, kā pieņemts domāt. Un tad ir vajadzīga ārsta palīdzība. Un noteikti arī mūsējā – jo mēs taču esam draugi.