Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11331986t1h8153.jpg)
Pirms gadiem divdesmit ar zobārstniecību sapratām tikai vienu — zobu vai nu urbs, vai raus.
Bet izrādās, ka, laikus un pareizi rūpējoties par zobiem un regulāri apmeklējot zobu higiēnistu, nepatīkamo zobu bojāšanās procesu var attālināt uz daudziem gadiem. Turklāt veseli zobi un svaiga elpa ir ne tikai vēlams, bet pat obligāts priekšnosacījums, lai gūtu panākumus darbā un sekmīgi veidotos attiecības ar līdzcilvēkiem. Jo vai tad spēsiet justies pārliecināti, ja zināsiet, ka zobi ir pelēki, bet elpa — smako?
Kas tad ir zobu higiēna? Kā izrādās, zobu tīrīšana divreiz dienā vēl nav viss, kas mums jādara, lai zobi un smaganas būtu veselas. Zobārstniecības kabineta «Dentra» sertificēta zobu higiēniste Inta Bērze stāsta, ko vēl var darīt, lai ilgi saglabātu skaistu smaidu un veselus zobus.
Ikdienas procedūra — zobu tīrīšana — ir obligāts pasākums kopš bērna pirmā zobiņa līdz pat izņemamajām protēzēm. Pēc zobu tīrīšanas jāizmanto veikalos nopērkamie zobu diegi, ar kuriem iztīra ēdiena atlikumus no zobu starpām, kur birstīte netiek klāt.
Pēc ēšanas der pakošļāt košļājamo gumiju, kas notīra zobus. Bet nekādā gadījumā ilgāk par 15 minūtēm! Un, protams, ne jau ar cukura piedevu!
Pirms ēšanas vai citā laikā gan labāk no košļenēm atteikties, jo tās veicina kuņģa sulas izdalīšanos, kas tukšā dūšā nav īsti veselīgi.
Smaidot, smejoties, runājot mute ir uzmanības centrā. Iepazīstoties ar cilvēku, mēs vispirms novērtējam viņa acis un smaidu. Bet, ja smaidot paveras zobi ar lipīgu dzeltenīgu masu uz tiem, iespaids ir sabojāts neatgriezeniski. Aplikums, kas rodas no ēdiena un netiek notīrīts, ir ideāla vide baktēriju kolonijām. Tieši nenotīrīts aplikums ir iemesls kariesam, zobu bojājumiem, smaganu slimībām.
Diemžēl, pat regulāri un apzinīgi tīrot zobus, mēs paši saviem spēkiem nevaram pilnībā notīrīt visu, kas ir nosēdies uz to virsmas. Pazīme, ka zobam vajadzīga profesionāļa roka, ir pelēcīgā vai dzeltenīgā nokrāsa un negluduma sajūta pat pēc zobu iztīrīšanas. Smēķētāju mutēs īpaši labi var redzēt, kur uzkrājas zobakmens un aplikums, jo to vēl tumšāku vai pat brūnu iekrāso darva no cigaretēm.
Sākumā aplikums ir mīksts, bet, ilgstoši netīrīts, tas mineralizējas un kļūst par zobakmeni.
Paradontoze, izplatīta smaganu slimība, attīstās lēni un bez sāpēm. Sākotnēji novērojam smaganu malu apsārtumu, piepampumu un asiņošanu. Pēc tam aplikums kļūst ciets, veidojas tāda kā negluda plēvīte uz zoba. Zobakmens savukārt, augot uz zoba pamatnes, bīda nost smaganu un zobam piegulošos audus, kur rodas labvēlīga vide slimības attīstībai. Tas nozīmē, ka samazinās kaula masa, smaganas asiņo un ir viegli ievainojamas, bet zoba saknēm vairs nav kur turēties. Tā var zaudēt pat pilnīgi veselus zobus — tie vienkārši sāk kustēties un izkrīt. Paradontoze ir hroniska slimība, kas jāārstē visu mūžu. Ja to ielaiž un sāk ārstēt vēlu, tad dažreiz vienīgā iespēja nezaudēt zobus ir doties pie speciālista paradontologa, kas veic operāciju, izņemot slimos audus.
Zobu higiēnists ir tas, kurš, izmantojot speciālas ierīces, no zoba virsmas noņem visu, kas tur ir uzkrājies vairāku mēnešu garumā. Zobs kļūst gluds un ievērojami baltāks. Pēc zobu notīrīšanas tiem parasti vēl tiek uzlikta fluora kārtiņa, kas padara cietāku emalju un samazina zoba bojāšanās risku.
Zobu higiēnists jāapmeklē divas reizes gadā. Darot to regulāri, zobu bojāšanos var attālināt uz vairākiem gadiem! Turklāt vairs nav baiļu, ka, dodoties pie zobārsta, katrreiz būs jādreb, sadzirdot zobārsta urbja skaņu.
Īpašas attiecības ar zobu higiēnistu veidojas maziem bērniem. Pirmo reizi pie zobu higiēnista ir vērts atvest mazuli jau 2–3 gadiņu vecumā, kad zobi vēl ir veseli. Higiēnists tos apskata, pastāsta, cik svarīgi ir tīrīt zobus, parasti iedod kādu balviņu par pacietību. Bērns gūst pozitīvu iespaidu un nākamreiz vairs nebaidās no zobārsta kabineta apmeklējuma. Psiholoģiskā uzticēšanās šajā gadījumā ir ļoti svarīga. Ja mazulis nonāk zobārsta krēslā jau ar sastrutojušiem vai cauriem zobiem, kas jāārstē, tad trauma — bailes no zobārsta — var to pavadīt visu mūžu.
Zobakmens un aplikuma noņemšanai izmanto ultraskaņu un mehāniskās ierīces.
Higiēniste Bērze uzsver: lai arī ultraskaņa ir moderns paņēmiens zobu notīrīšanai, tomēr arī pēc šīs procedūras ārsts pārbauda zobu stāvokli ar tradicionālajiem instrumentiem. Ne visas metodes ir piemērotas visiem. Piemēram, ir cilvēki, kas nepanes ultraskaņas sīkšanu, arī sirds slimniekiem, grūtniecēm, nieru slimniekiem šī metode nederēs.
Pastiprināta aplikuma veidošanās ir diabēta slimniekiem, dažu medikamentu lietošana arī veicina zobakmens augšanu. Tādā gadījumā pie ārsta jādodas biežāk. Dažkārt, pat nedaudz nokavējot vizīti pie higiēnista, ir jau par vēlu.
Jebkuras hroniskas slimības gadījumā ir īpaši jāseko zobu higiēnai. Pavisam normāla prakse ir pirms plānotām operācijām slimnieku vispirms nosūtīt pie zobu higiēnista, jo mute, izrādās, ir visnetīrākā vieta mūsu ķermenī. Un ja tur vēl ir labvēlīga vide — aplikums — dažādu mikrobu augšanai, tad pieaug inficēšanās risks.