Dailes teātra aktrises Helēnas Vasiļevskas mājā pirmais ienāca britu īsspalvainais kaķis Armani. Pēc nepilna gada viņam sekoja vēl divi – aktiera un režisora Valda Liepiņa kaķenes Greisas bērni Guči un Eindžels.
Armani un Guči Vasiļevski (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
O, jaunais aktierītis Bērnībā Helēnai vienmēr mājās bija kāds dzīvnieciņš: izauklēti divi kaķi un divi pūdeļu šķirnes suņi. Kad jaunā aktrise sāka dzīvot atsevišķi no vecākiem, sajuta, cik skumīgi ir nākt mājās, kur neviens negaida. Tāpēc, ne mirkli nedomādama, viņa pieņēma kursabiedra Intara Rešetina piedāvājumu paņemt kaķīti. "Tas bija pilnīgs ekspromtum: no rīta bija mēģinājums, un Intars man prasa, vai negribu kaķēnu. Parādīja bildes, un braucām pakaļ. Gandrīz nokavējām vakara mēģinājumu," atceras Helēna un stāsta, ka smiltis un kastīti mazajam Armani (viņš ir britu īsspalvainā un persietes krustojums) iedeva viņas kursabiedrene Ieva Pļavniece, jo vakarā pēc mēģinājuma visi veikali bija jau slēgti. Bet mēģinājuma laikā mazo pīkstulīti izauklējušies visi pēc kārtas. "Pēc tam vēl reizi biju viņu paņēmusi līdzi uz teātri, saitītē. Kamēr uz skatuves dejoju, viņu auklēja Lauris Subatnieks. Pēc tam Armani aizvedu uz bufeti, kur viņam deva visu ko garšīgu... ko, protams, nedrīkst ēst. Bet Artūrs Skrastiņš, ieraudzījis pūkainīti, teica: o, jaunais aktierītis..." Skraidīja kā peles Abus mazos britu zilās šķirnes kaķēnus – runčukus Guči un Eindželu – Helēna paņēma pērn Ziemassvētkos. Lai Armani nebūtu garlaicīgi. "Sākumā viņš bija vienīgais. Galvenais. Karalis. Kad parādījās mazie, nesaprata, kas notiek: viņi tik maziņi, skraidīja kā peles un domāja, ka Armani ir mamma, un zīda viņam pupiņu. Viņš ļāva. Varbūt sajuta, ka ir radinieki, viena tēva bērni..." Helēna stāsta: kad visi trīs bija kopā, viņi daudz ēda – laikam mēģināja cits citam pierādīt, cik daudz var apēst. "Unkopā gāja uz vannu. Tagad uz vannasistabu iet tikai Armani – tā ir viņa atpūtas telpa, turp viņš iet, kad grib pabūt viens..." aktrise smaida. Tagad ir vairs tikai divi kaķi – Eindžels atdots mammai, kur pārtapis par Patriku. "Viņai jau bija viens kaķis, bet tam jau 17 gadu." Arī Guči patlaban nav mājās – viņam kaķu laiks, aizvests pie brūtes. "Kad visi trīs dzīvoja pie manis, mājās bija tik daudz kaķu mantiņu – bumbiņas, pelītes. Es klupdama gāju. Bija viena pelīte, kas pīkstēja: to es uz nakti slēpu, bet viņi vienmēr atrada. Lai no rīta, kad sāks gribēt ēst, varētu pīkstināt un neļautu man gulēt..." Ar persiku gabaliņiem Aktrise stāsta, ka kaķus baro tikai ar Royal Canin speciālo kaķu barību un vitamīniem, bet ik pa reizei iedod arī kaut ko garšīgu. Piemēram, Armani ļoti garšo jogurtiņš ar persiku gabaliņiem un musli jogurts ar datelēm. "Dabūjis jogurtiņu, viņš rāda tādas grimases... svētlaimē piemiedz acis un smaida." Vasarā Helēna deva Armani nobaudīt arī zemenīti, banāna gabaliņu, kivi... "Laikam jau kaķiem nav jādod ogas un augļi," viņa spriež. Armani pamanījies apēst zemeni ar kātiņu un lapiņām, piemetusies milzīga caureja, vemšana. Pat vests uz klīniku un pievienota sistēma... Vēl kaķiem ļoti patīk dzert ūdeni no kristāla traukiem – tad ūdens esot garšīgāks un ilgāk saglabājas svaigs. "Viņiem pie gultiņas ir savs kabinetiņš, viņu stūrītis, kur stāv ēdiens un dzēriens. Kristāla bļodiņā, protams." Neies čurāt čiekuros Armani ir ļoti aristokrātisks un lepns. Guči gan, kā saka aktrise, ir vairāk tāds memmītis, podļiza* – viņam visur jāpiedalās, viņš ar visiem sadraudzējas un vienmēr atrod, kam ierāpties klēpī, lai paglauda... Helēna stāsta: kastītē kaķiem viņa liek silikona granulas, un, kad to termiņš iet uz beigām, Armani sejā parādās tāda sāpe... ka viņam tagad tur jākāpj iekšā... "Tad es zinu, ka man steigšus jāiet uz veikalu pēc granulām," smaida aktrise un atceras, kā pērnvasar, paņemts līdzi piknikā, Armani nespēja svešajā vietā nokārtoties. "Pasākums ievilkās. Es sapratu, ka kaķim noteikti vajag uz tualeti – sameklēju laukos bļodu, sabēru tajā čiekurus un rādīju viņam, ka te jāčurā. Nelīdzēja. Atradām skaidas, bet arī tās nepatika. Taču, kad atbraucām mājās, viņš ilgi sēdēja savā kastē. Nuja, viņš taču ir tik aristokrātisks, ka neies čurāt kaut kādos čiekuros..." Helēna ar smaidu atceras, kā pie Armani brauca ciemos draudzenītes. Pirmā bija Ance – skotu kaķene ar nokarenām ausīm. Pieteicās pēc sludinājuma: runcītis labākajos gados meklē sev līgaviņu nopietnām attiecībām. "Saimnieki viņu atveda, bet Armani sēdēja virtuvē uz loga un pat neskatījās uz viņu. Otrajā reizē viņi jau sāka mazliet draudzēties, bet nekas vēl nenotika. Tikai trešajā reizē viņš izstiepa Ancei pretī savu garo ķepu. Es muku prom no mājas: man bija neērti skatīties, kā viņi kopā šļūkā pa koridoru. Nākamās dienas rītā jau staigāja kā pārītis – viens otram blakus. Kad Anci aizveda, Armani bija tāds domīgs – kaut kā tā kā pietrūkst..." Pavisam nesen pie viņa atbrauca otra draudzenīte – britu īsspalvainā kaķenīte Lika. Ar viņu Armani uzreiz sadraudzējās. "Šitā bija smukāka, tāda jestra, ar milzīgām lielām acīm. Varbūt Armani nepatika Ances nokarenās ausis..." Helēna smej un domā, ka ar Liku viss tik ātri notika, jo puisis bija jau pieredzējis... Ko tev vajadzēja? "Armani patiešām ir ļoti aristokrātisks – šoruden iedevu paspēlēties kļavu lapu, un, varat iedomāties, viņš ar to spēlējas kā ar puantēm rokā: neviena skrāpējuma. Man arī nekad rokas nav saskrāpētas, jo viņš vienkārši neskrāpējas." Helēna stāsta: Armani no rītiem parasti kāpj gultā pie viņas mīlināties. "Es viņu paglaudu, un, kad viņš savu mīlestības devu ir saņēmis, aiziet. Bet dažkārt viņš ieņaudas tādā savādā balsī, un tad es viņam prasu: Armani, kas ir? Tad viņš man kādu pusstundu stāsta..." Aktrisei ļoti patīk viņu vērot un pētīt. "Mēģinu saprast, ko viņš domā. Kādreiz, kad pasaucu, viņš izliekas, ka nedzird. Skatās vienā punktā, kaut ko domā. Pienāk tikai pēc brīža un tad izbrīnīts skatās uz mani: ko tev vajadzēja?" *podļiza – pielīdējs (krievu val.).