Neiespējamā misija: kā sagatavot trīs bērnus skolai, ja audzini viņus viena? (7)

Bērni aug tikpat strauji kā viņu prasības un vajadzības, un otrādi, un tas savukārt nozīmē - aug arī izdevumi.

Palaist uz skolu trīs bērnus, nevis vienu - tā ir milzīga atšķirība, ticiet man! Īpaši tad, ja ikdienā audzini un rūpējies par bērniem viena. 

Es nezinu, vai tā dara visas mammas, bet vispareizākais būtu pirms došanās pēc iepirkumiem sastādīt sarakstu ar lietām, kas jānopērk. Manā gadījumā ir vajadzīgi trīs šādi saraksti.

Es tā dažkārt daru, kad gatavojos kādām svinībām - lai saprastu, kādi produkti vajadzīgi, jo, atzīšos, esmu izklaidīga un mēdzu šo to piemirst, piemēram, gatavot auksto zupu bez bietēm, kas palikušas veikalā. Jāatzīst, ka pat saraksts ne vienmēr palīdz, jo es vai nu to atstāju mājās, vai vienkārši nelasu. Turklāt esmu no tām, iespējams, nedaudzajām, kas necieš iepirkšanos.

Var jau būt, ka lielākā daļa māmiņu ir ļoti apzinīgas un visu nepieciešamo iegādājas līdz pirmajai skolas dienai, un skolas forma izgludināta uz krēsla ir nolikta jau nedēļu pirms mācību sākuma, bet ar mani tā nav. Es kā mūžīgais students visu daru pēdējā brīdī.

Mūsmājās pirmais, par ko runājam jau vasaras sākumā, kas būtu vajadzīgs jaunajam mācību gadam, ir skolas soma.

Principā jau varētu iztikt ar veco, bet, tā kā pirmklasniecei pavisam noteikti soma ir vajadzīga, tad nākas iegādāties jaunu, un, ja reiz viņai ir jauna, tad kā var iedomāties, ka vidējai māsai, kas mācīsies 5. klasē, būs jāiztiek ar veco?

Tomēr plus mīnus 40 eiro (lai gluži neizjūk otrajā nedēļā, kad soma būs piekrāmēta ar grāmatām un burtnīcām) par katru, un skaties - jau simtnieks! Labi, ka lielais bērns neiespringst uz somu svarīgumu.

Nākamā problēma - pirmklasniecei vajadzīgs mobilais telefons. Arguments «mēs kādreiz iztikām bez tā» nez kādēļ nenostrādā. Skaidrs, ka jāgādā. Ar podziņām arī, protams, nepiedāvāt. Kauns taču!

Es vēl apsveru ideju iegādāties viedo pulksteni, kurš nosaka bērna atrašanās vietu un kurā var ieprogrammēt vairākus telefona numurus, bet redzēs, vai man šī viltība izdosies un -vai spēšu atrast labus argumentus.

Muļķīgākais ir tas, ka jaunus telefona modeļus laiž klajā tik bieži kā jaunākās avīzes, un, kaut arī mani bērni saprot, ka ir neprāts katru reizi mainīt modeli uz jauno, tomēr šī sajūta, ka neesmu sagādājusi kārtējo «X ābolīti», mazliet grauž sirdi.

Par ko ļoti priecājos - ka tikai viena no manām meitām iet tādā skolā, kur jāvalkā skolas forma, un arī tas vairs nebūs obligāti, jo gandrīz visu pamatskolas laiku katru vasaru par formas šūšanu jāizdod simtiem eiro. It kā jau ērti, ka nav jāfantazē, ko katru dienu vilkt mugurā, bet izdevumi ir astronomiski. Parēķiniet paši - bikses, svārki, blūze ikdienai un svētkiem, krekliņš ar īsām piedurknēm, veste, žakete, dažreiz - sarafāns. Lieki piebilst, ka blūzes un krekliņi jāreizina ar divi, lai nebūtu jāstaigā plikai, kamēr viens eksemplārs mazgājas veļasmašīnā. 

Protams, pirmklasniecei jāgādā pilnīgi jauns tērps pirmajai skolas dienai.

It kā jau varētu aizņemties no māsām, bet nekas neder, tā ka nav variantu. Visām meitenēm vajag jaunas bikses (lieki piebilst, ka der tikai "skinny jeans"), jo tās novalkājas visātrāk, un jāsaka, ka visas kā viena pa vasaru atkal ir izaugušas. Aug kā sēnes pēc lietus.

Nu ja, un vēl apavi - visām trim.

Tagad, starp citu, pamatskolas pēdējā klasē nenēsā sandales vai kurpes. Tagad modē ir kedas jeb botas - sauc, kā gribi, - absolūti baltas, lai vieglāk būtu sasmērēt, un, protams, «brendotas». Vislabāk - no sērijas «Just Do It!». Jāatzīst, ka par apaviem neko daudz nedrīkstu un nevaru piesieties, jo arī man pašai to ir vesels lērums. Kurai meitenei gan nepatīk kurpes?

Saraksts ir garu garais, un attiecīgi - izmaksas. Protams, skolas lietas - grāmatas, burtnīcas, penāļus, krāsas, otas un visu pārējo - es pat nepieminēšu.

Pirmās sapulces un fonda naudas - par to domāšu vēlāk.

Nedod dievs, kādai klasei atkal vajadzēs remontu! Labi, ka pusdienas bērniem par brīvu, kaut no kabatas naudas došanas tas, protams, neatbrīvos. 

Ja viss minētais būtu jāpārvērš skaitļos - melns uz balta, varētu sajukt prātā, tāpēc labāk par to nedomāt. Jebkurā gadījumā ir labi, ja ir palīgi, un es esmu pateicīga, ka man viņi ir! Vēlos teikt tikai to, ka ar visu var tikt galā, jo, ja es varu, arī tu to vari. Vajag tikai apņēmību, gribasspēku un labu humora izjūtu!

Oficiāli dati: 29 procenti aptaujāto vecāku tērē līdz 100 eiro viena bērna palaišanai skolā.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, Latvijas iedzīvotāji, kam ir skolas vecuma bērni, vidēji tērējuši līdz 150 eiro uz vienu skolēnu, liecina interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma «Gemius» veiktā iedzīvotāju aptauja.

Izglītības likums nosaka, ka vecāku vai aizgādņu pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus, savukārt darba burtnīcas un mācību grāmatas nodrošina izglītības iestāde. Lai gan ceturtdaļa aptaujāto vecāku atzīmē, ka skola nodrošina nepieciešamos materiālus, arī šogad liela daļa vecāku atzīst, ka ir nācies iztērēt vairākus desmitus vai pat simtus eiro dažādu mācību līdzekļu un apģērba iegādei.

Pagājušajā gadā Gemius veiktajā aptaujā visvairāk respondentu atbildēja, ka tērējuši no 50 līdz 99 eiro uz vienu skolas vecuma bērnu (39 procenti), savukārt apmēram trešdaļa Latvijas vecāku atzīmēja, ka viņu tēriņi bija starp 100 un 499 eiro (36 procenti). Šogad mazāk nekā 50 eiro viena bērna palaišanai skolā tērējuši apmēram 19 procenti respondentu, no 50 līdz 99 eiro iztērējuši apmēram 29 procenti Latvijas vecāku, savukārt apmēram 23 procenti no visiem respondentiem atzīmējuši, ka viņu tēriņi bija 100 līdz 149 eiro. Jāatzīmē, ka šogad viena bērna palaišanai skolā vairāk nekā 500 eiro iztērējuši tikai 2 procenti   respondentu.

Kā rāda aptauja, apmēram 23 procenti vecāku atzīmējuši, ka skola nodrošina skolēnus ar nepieciešamajiem mācību materiāliem, taču arvien biežāk skolas preces vecāki izvēlas iegādāties grāmatnīcās un kancelejas preču veikalos, t.i., pagājušajā gadā šeit iepirkās apmēram 63 procenti vecāku, taču šogad par desmit procentiem vairāk (73 procenti).

Gluži kā 2017. gadā, arī šogad gandrīz 60 procentu aptaujāto izvēlējušies iegādāties skolas lietas arī lielveikalos. Krities to vecāku skaits, kas izvēlējušies iepirkties interneta veikalos, t.i., apmēram 14 procenti, kas ir par 4 procentiem mazāk kā pērn. Savukārt apmēram 8 procenti no respondentiem skolas preces iegādājušies ārzemēs un 23 procenti preces iegādājušies vairumtirdzniecības bāzēs.

Pagājušajā gadā aptaujā piedalījās 945 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas atzīmējuši, ka viņiem ir skolas vecuma bērni, taču šogad respondentu skaits pieaudzis līdz 2013 Latvijas vecākiem. Aptauja veikta, izmantojot interneta aptauju gemiusAdHoc ar izlecošo interneta anketu palīdzību, kas tika rādītas pēc nejaušības principa izvēlētiem interneta lietotājiem. Pagājušajā gadā aptauja tika īstenota no 30. līdz 31. augustam, taču šogad tā tika veikta no 27. līdz 28. augustam.

Aptaujas rezultāti redzami Gemius infografikā.

Kādu patiesību slēpj mūsu žilbinošā āriene un it kā laimīgā dzīve?