/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/08/24/11308843t1h733a.jpg)
Jauna pliocēna epohas vidus sugu vielmaiņas rādītāju analīze atklājusi, ka lielāks enerģijas patēriņš pietuvina dzīvniekus izmiršanas riskam.
Vai slinkošana var glābt mūs no izmiršanas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences”, rakstīts, ka slinkošanai ilgtermiņā patiesi ir nozīmīga loma sugas izdzīvošanā. Šāds secinājums zinātniekiem radās pēc pliocēna epohas vidus dzīvnieku sugu likteņu izpētes. Izrādījās, ka sugas ar ātrāku vielmaiņu izmira daudz ātrāk nekā citas sugas.
“Tie organismi, kuriem ir lēnāka vielmaiņa, spēj izdzīvot labāk nekā tie, kuru vielmaiņa ir ātra,” teica pētnieks Luks Štrocs (Luke Strotz).
Zinātnieki izpētīja fosilijās saglabājušos molusku vielmaiņas rādītājus un datus par izzušanu, lai noskaidrotu, cik tuvu izzušanai ir mūsdienās sastopamās dzīvnieku sugas.
“Iespējams, ilgtermiņ, labākā izdzīvošanas stratēģija dzīvniekiem ir kļūšana lēnākiem,” teica ekoloģijas profesors Brūss Lībermans (Bruce Lieberman).
Nākotnē zinātnieki plāno izpētīt arī citu dzīvnieku sugu vielmaiņas ātruma sakaru ar to izmiršanu.