Darbaspēka ievešana Latvijā: "Mums nav morālu tiesību par to runāt" (3)

VARAM pārstāvis atzina, ka pašlaik bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis dabisko līmeni, un arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji izjūt darba roku trūkumu.

"Arvien vairāk no uzņēmējiem dzirdu, ka, ja pirms desmit gadiem nebija, kur strādāt, tad tagad nav, kas strādā," klāstīja Eglītis, piebilstot, ka ne viss ir mērāms algā, un darba ņēmējiem ir svarīgi arī citi faktori, piemēram, dzīvesvietas, bērnudārza pieejamība konkrētajā pašvaldībā, brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Eglītis atzina, ka darbaspēka trūkuma problēmu plānots risināt ar mazkvalificētu darbinieku ievešanu no ārvalstīm, taču vienlaikus pauda neizpratni, kā uzņēmums ar četru miljonu peļņu nespēj nodrošināt saviem darbiniekiem pat minimālo algu.

"Pašlaik darbaspēka ievešana nav korekta ne pret tiem, kas ir uz vietas, ne pret tiem, kas ir ārzemēs. Mums nav morālu tiesību par to runāt, kamēr ārzemēs ir strādāt griboši tautieši," pārliecināts VARAM parlamentārais sekretārs.

Viņam piekrita arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V), aicinot sākumā risināt tautiešu reemigrāciju "un tikai tad izvērtēt, kuras ir tās jomas, kur jāatver darba tirgus".

Pašvaldības pārstāvji, tiekoties ar izbraukušajiem iedzīvotājiem ārvalstīs, secinājuši, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē lēmumu atgriezties dzimtenē, ir izglītības iespēju pieejamība, tāpat aktuāls ir dzīvojamā fonda jautājums. Domes priekšsēdētājs klāstīja arī, ka topošie darba ņēmēji vēlētos redzēt atalgojuma līmeni par konkrētu pozīciju, jo darba sludinājumos tas bieži vien nav norādīts.

"Arī mēs informējam cilvēkus par iespējām atgriezties. Svarīgi, lai cilvēkiem ir zināšanas. Sliktāk ir tad, ja cilvēks atgriežas, impulsīvu jūtu vadīts, šeit saskaras ar šķēršļiem un vīlies dodas atpakaļ," forumā pauda Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza informēja, ka šogad Vidzemē atgriezušās 13 iepriekš emigrējušās ģimenes, bet nākamgad šādu soli plāno spert vismaz 15.

Forumu cikls "Latvijas vērtības" ir jauna iniciatīva, lai skaidrotu pašreizējo situāciju pieaugošajā darbaspēka problemātikā reģionos, kā arī apzinātu būtiskākos secinājumus dzīves vides pilnveidošanai Latvijā. Augustā un septembrī ciklā notiek kopumā pieci forumi - pa vienam katrā Latvijas plānošanas reģionā.

Forumi jau notikuši Ludzā un Cēsīs, bet septembrī pasākumi gaidāmi Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Visos "Latvijas vērtības" forumos tiks apskatītas vienas un tās pašas tēmas, salīdzinot problemātiku un secinājumus katrā reģionā. Dažādos pētījumos un aptaujās ir secināts, ka atalgojuma apmērs nav vienīgais noteicošais faktors Latvijas darba meklētāju un diasporas intereses piesaistei. Forumos tiks analizēti dažādi faktori, kas tieši skar darba ņēmējus, kā arī netieši skar darba devējus un ietekmē abu pušu vēlamo rezultātu sasniegšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālo vērtību fonda valdes priekšsēdētājs Egils Cīrulis.

Forumos paredzēts runāt par dzīves vides pilnveidošanu Latvijā - pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbību reģionos, reemigrantu pieredzi, kā arī vēlamās informācijas novadīšanu līdz mērķa auditorijai, proti, cik saprotama un cik viegli sasniedzama iedzīvotājiem ir izvietotā informācija par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā segmentā, kā sniegtā informācija ietekmē pakalpojumu izmantošanas apjomu, kā uzlabot informācijas apriti.

Forumos apaļā galda diskusijās piedalīsies valsts un pašvaldību pārstāvji, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti, uzņēmēji, darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības, diasporas organizācijas un citas iesaistītās puses. Katrā forumā tiks aicināti piedalīties arī konkrētā reģiona iedzīvotāji.