DP Gapoņenko inkriminē arī palīdzības sniegšanu ārvalstij un nacionālā naida izraisīšanu (4)

DP paziņojumā presei neminot Gapoņenko vārdu teikts, ka DP 6.augustā rosinājusi sākt kriminālvajāšanu pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Tāpat ierosināts personu apsūdzēt par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu, kā arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Orlovs pēc šī notikuma uzskata, ka ir nepieciešama diskusija par to, ka, sākot no nākamajām vēlēšanām, atteiktos no iespējas svītrot kandidātus, lai nepieļautu "melno kampaņu" ietekmi. Politiķis aģentūrai LETA pieļāva, ka varētu lūgt arī Centrālo vēlēšanu komisiju izvērtēt šo jautājumu.

Kā alternatīvu risinājumu deputāts redz iespēju apspriest administratīvās vai kriminālatbildības noteikšanu saistībā ar "melnās kampaņas" gadījumiem. Deputāts akcentēja, ka konkrētais gadījums ir svarīgs jautājums arī medijiem, kad nepatiesi ir mēģināts izmantot "Re:Baltica" zīmolu.

Pēc personas aizturēšanas DP paziņoja, ka persona aizturēta tikai pēc Krimināllikuma panta par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu.

Tagad DP paziņojumā presei raksta, ka 4.aprīlī sāktajā kriminālprocesā noskaidrots, ka persona ilgstoši veikusi darbības nolūkā kaitēt Latvijas valstij un palīdzēt ārvalstij vērsties pret Latvijas valsts drošību. Ārvalsts nosaukums netiek atklāts.

Tāpat kriminālprocesa laikā noskaidrots, ka persona ilgstoši, izmantojot automatizētās datu apstrādes sistēmas palīdzību, ir īstenojusi darbības, kuras vērstas uz nacionālā un etniskā naida vai nesaticības veicināšanu un izraisīšanu starp Latvijas sabiedrībā pastāvošajām dažādajām nacionālajām grupām.

Gapoņenko tiesa apcietināja 21.aprīlī un viņš cietumā atrodas arī patlaban. Tiesa 23.augustā izvērtēs vai nepieciešams turpināt Gapoņenko piemērot apcietinājumu, aģentūrai LETA apliecināja viņa aizstāve Imma Jansone.

Gapoņenko šī nav vienīgā krimināllieta. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.septembrī skatīs krimināllietu, kurā Gapoņenko apsūdzēts saistībā ar nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Prokuratūras ieskatā apsūdzētais 2015.gada 27.februāra vakarā sociālajā tīklā "Facebook", izmantojot savu izveidoto profilu, tīši publicēja rakstveida izteikumus, apzinoties, ka to saturs ir vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret latviešu, lietuviešu un igauņu tautības pārstāvjiem.

DP pagājušā gada darbības pārskatā teikts, ka Gapoņenko darbība 2017.gadā tika pakārtota Krievijas organizāciju piešķirto grantu finansējuma apgūšanai. Tā bija haotiska un klaji subjektīva, paužot viedokļus Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un radot publikācijas, kas balstījās uz nepatiesiem vai pretrunīgiem "faktiem", līdz ar to bija vērojami citu Krievijas tautiešu Latvijā centieni norobežoties no viņa aktivitātēm. Tāpat bija vērojami Gapoņenko mēģinājumi dezorganizēt biedrību "Latvijas Krievu kopiena" (LKK).

Tāpat DP savā pārskatā minējusi, ka Krievijas vēsturiskās izpratnes izplatīšanas jomā publiski redzamākās aktivitātes tika pakārtotas tā dēvētās "uzvaras dienas" svinībām 9. maijā. Krievijas tautiešu politikas aktīviste Margarita Dragiļe kopā ar līdzgaitniekiem Gapoņenko un Elizabeti Krivcovu 9. maijā Rīgā organizēja Krievijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanas

vienu no centrālajiem pasākumiem "Nemirstīgo pulks", kas ārpus Krievijas robežām plaši pārņemts kā ideoloģisks Krievijas humanitārās ietekmes līdzeklis.

Paralēli praktiskām Krievijas humanitārās ietekmes aktivitātēm Krievijas tautieši labprāt iesaistījās arī pret Latviju vērstās Krievijas informatīvajās kampaņās. DP vērtējumā visbiežāk dezinformāciju izplatīja tieši Gapoņenko.