Katru sesto kartupeļu stādu skārusi sausplankumainība

Kartupeļu sausplankumainība, tāpat kā pagājušā nedēļā, sastopama vairāk nekā lakstu puve, šonedēļ ar 15% izplatību, bet vietām līdz 32%. Slimība pārziemo bumbuļos un augu atliekās.

Tāpat šonedēļ ar 13% izplatību sastopami balteņu kāpuri, kuri barojas ar dažādiem krustziežu augiem - rapsi, kāpostiem. Lai ierobežotu balteņu kāpurus kāpostaugu stādījumos, jāsamazina krustziežu nezāļu daudzums, jāsavāc olu dējumi, kad tie novēroti. Ar izplatību 13% šonedēļ novērots bumbieru kraupis gan uz augļiem gan lapām, kas ir viena no visizplatītākajām slimībām augļu dārzos. Stipras infekcijas rezultātā augļi plaisā un tajos iekļūst augļu puves.

Savukārt ābeļu kraupis monitoringa ābeļdārzos šonedēļ novērots ar 12% izplatību. Ar kraupi ābeles var inficēties jau pavasarī, tiklīdz izlido slimības ierosinātāja sporas. Ja vasaras laikā ir izdevies novērst augļu inficēšanos un vēl ražas vākšanas laikā nav konstatētas kraupja pazīmes uz augļiem, tās var parādīties uzglabāšanas laikā, ja augļi inficēti ļoti vēlu – īsi pirms novākšanas.

Tikmēr krustziežu pāksteņu pangodiņi šonedēļ sastopami ar 10 % izplatību. Pirmie pāksteņu pangodiņa kāpuri novērojami no pāksteņu veidošanās sākuma. Ļoti sausās sezonās pāksteņu pangodiņu skaits var būt mazāks. Pangodiņa kāpuri pēc šķilšanās no oliņas grauž pāksteni un tas nodzeltē, vēlāk paliek brūns un saplaisā, līdz ar to sēklas no tā izbirst un samazinās raža.

Kāpostu stādījumos ar 10% izplatību parādījusies arī krustziežu sausā puve. Tā var būt bīstama slimība gan kāpostiem, gan rapšiem. Ziemas rapsim - ja ierosinātājs rudenī paspēj ieaugt stublājā. Sausās puves inficētās lapas ātrāk atmirst un kāpostgalvas slikti uzglabājas.

Parastā augļu puve šonedēļ augļu dārzos novērota ar 8% izplatību. Slimība bojā ābolus, bumbierus, plūmes un citus augļus gan veģetācijas laikā, gan uzglabāšanas vietās. Augļu puvi veicina augsta gaisa temperatūra veģetācijas periodā, kad slimība izplatās visintensīvāk. Vairāk tiek inficēti mehāniski bojāti un kaitēkļu bojāti augļi. Infekcija izplatās no bojātiem augļiem koku vainagos vai apdobēs, mūmijām un dzinumu un zaru bojājumiem.

Savukārt ar 8% izplatību šonedēļ novēroti pupu sēklgraužu kāpuri. Sēklgrauži, savairojoties masveidā, var radīt būtiskus ražas zudumus.

Talsu novadā ar 56% izplatību novēroti smiltsērkšķu raibspārnmušas kāpuri. Patlaban smiltsērkšķi jau ir sasnieguši novākšanas gatavību, bet stādījumos, kur muša netika ierobežota, var būt nozīmīgi ražas zudumi. Mušas bojātās ogas pārtikai nav derīgas. Lai ierobežotu smiltsērkšķu mušu, stādījumā jāveic monitorings ar dzeltenajiem līmes vairogiem. Bojātās ogas kopā ar kāpuriem jāsavāc un jāiznīcina, tiklīdz parādās pirmās bojājuma pazīmes uz ogām.

Tikmēr biešu lapu sīkplankumainība šobrīd novērota ar vidēji 5% izplatību. Slimības rezultātā nokalst lapas un samazinās sakņu masa. Galda bietes jau sasniegušas 70% no raksturīgā lieluma un pavisam drīz būs novācamas.