Uzņēmēja: Tā darbaspēka, kas grib un var, mums vairs nav (17)

Runājot ar citiem uzņēmējiem, viņa secinājusi, ka iedzīvotāji, kuri vēlas strādāt, jau ir dabūjuši darbu un tajā strādā. Tas esot mīts, ka Latvijā ir pieejams darbaspēks. "Tas darbaspēks, kurš grib un var, mums nav," viņa norādīja.

Pēc uzņēmējas teiktā, Latvijā pastāv arī mīts par to, ka nākotne pieder augstas pievienotas vērtības un augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Tā esot tikai daļēja taisnība, proti, šajā jomā darbosies jaunatne, taču ir aizmirsts, ka pastāv 45 gadu vecuma slieksni pārkāpuši cilvēki, kuriem nav tik laba izpratne par tehnoloģijām.

Viņa minēja piemēru no sava uzņēmuma, kur tehnoloģe ar augstāko izglītību atteikusies darboties ar datoru, jo ierīce "radot sliktu auru". Tāpat no informācijas ievadīšanas datorā atteikušies meistari, un šādu gadījumu neesot mazums.

Viņa uzskata, ka valstī ir jānodrošina darbavietas šādiem cilvēkiem, daudzi no viņiem strādā Latvijai tradicionālās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, taču viņus apmācīt tehnoloģijās vairs nav tik vienkārši.

Uzņēmēja uzskata, ka Latvijā ir aizmirsts padomāt par darba ražīguma līmeņa palielināšanu, kas mūsu valstī stipri atpaliekot no rietumiem. Tas liecina, ka rietumos darbiniekiem motivācija ir citāda, bet Latvijas piekoptās politikas rezultātā, "pilnībā iznīcinot darba algu", ir panākts, ka vesela cilvēku grupa nevēlas strādāt vai arī neredz jēgu censties sevi pierādīt.

"Mēs esam radījuši bezdarbnieku paaudzi, kas neprot un negrib, un negribēs strādāt. Ja es uz darbinieku stingrāk paskatos, tad viņš paziņo, ka rīt vairs darbā nebūs. Tā ir šantāža, lai arī pārāk liela slodze darbiniekam nav. Par labiem darbiniekiem es cīnos, bet patlaban šantāžas ierocis ir atlūgums. Šo var izārstēt, ja ir alternatīva. Es varētu paveikt lielus apjomus, ja man būtu darbinieki, taču valstij acīmredzot nevajag nodokļus, jo tā palielina nodokļus esošajiem darbiniekiem," uzsvēra uzņēmēja.

Foruma cikla atklāšanā tika skarta arī reemigrantu tēma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji atzina, ka daudzi ārzemēs dzīvojošie nav informēti par kopējo situāciju Latvijā un uzskata, ka Latvijā nav darba, bērnudārzos ir rindas un šeit nav nekādu iespēju.

VARAM pārstāvji atzina, ka daudz ir diskutēts par to, vai emigrantiem jādod kādas īpašas privilēģijas, atgriežoties Latvijā. Ministrijas pārstāvji uzskata, ka tas ir nepieciešams, jo cilvēki aptaujās atzinuši, ka vēlas atgriezties, bet viņi sagaida šo īpašo atbalstu. Šāds atbalsts nepieciešams, jo ārvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem esot neticība Latvijai.

Diskusijas dalībnieki arī aicināja vietējos iedzīvotājus atbalstīt remigrantus, jo paši remigranti norādot, ka vietējie iedzīvotāji viņus nevēlas pieņemt. Tāpat izglītības iestādēs skolēni apsaukājot remigrantu bērnus, tāpēc skolotāji tika aicināti pievērst uzmanību šai problēmai.

Biedrības "Ludzas amatnieku centrs" pārstāvis Ēriks Kondrāts gan pauda uzskatu, ka nevajag pārāk satraukties par remigrācijas jautājumiem, jo 19.gadsimtā no Latvijas uz Krieviju aizbrauca daudz vairāk cilvēku. Tāpat ļoti daudz cilvēkus izveda 20.gadsimtā, taču "mēs esam spējuši sevi atražot," viņš pauda. "Tie, kuri svešumā nevēlas vairs dzīvot, atgriezīsies bez visām programmām, visu nokārtos un dabūs," uzsvēra Kondrāts.

Forumi "Latvijas vērtības" ir jauna iniciatīva, lai skaidrotu pašreizējo situāciju pieaugošajā darbaspēka problemātikā reģionos, kā arī apzinātu būtiskākos secinājumus dzīves vides pilnveidošanai Latvijā. Augustā un septembrī ciklā notiek kopumā pieci forumi - pa vienam katrā Latvijas plānošanas reģionā.

Nākamais forums notiks 22.augustā Cēsīs, bet septembrī pasākumi gaidāmi Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Visos "Latvijas vērtības" forumos tiks apskatītas vienas un tās pašas tēmas, salīdzinot problemātiku un secinājumus katrā reģionā. Dažādos pētījumos un aptaujās ir secināts, ka atalgojuma apmērs nav vienīgais noteicošais faktors Latvijas darba meklētāju un diasporas intereses piesaistei. Forumos tiks analizēti dažādi faktori, kas tieši skar darba ņēmējus, kā arī netieši skar darba devējus un ietekmē abu pušu vēlamo rezultātu sasniegšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālo vērtību fonda valdes priekšsēdētājs Egils Cīrulis.

Forumos paredzēts runāt par dzīves vides pilnveidošanu Latvijā - pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbību reģionos, remigrantu pieredzi, kā arī vēlamās informācijas novadīšanu līdz mērķa auditorijai, proti, cik saprotama un cik viegli sasniedzama iedzīvotājiem ir izvietotā informācija par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem attiecīgajā segmentā, kā sniegtā informācija ietekmē pakalpojumu izmantošanas apjomu, kā uzlabot informācijas apriti.

Forumos apaļā galda diskusijās piedalīsies valsts un pašvaldību pārstāvji, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti, uzņēmēji, darba ņēmējus pārstāvošās arodbiedrības, diasporas organizācijas un citas iesaistītās puses. Katrā forumā tiks aicināti piedalīties arī konkrētā reģiona iedzīvotāji.