:format(webp)/nginx/o/2018/08/14/11210198t1h6eb1.jpg)
Skaidrs, ka būt par imperatoru Senajā Romā bija ne vien cienīgi, bet arī bīstami. Vairāk nekā 500 gadu ilgajā Romas impērijas pastāvēšanas laikā aptuveni 20 procenti no 82 Romas imperatoriem tika noslepkavoti savas valdīšanas laikā. Kāds bija iemesls šādai statistikai?
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Economics Letters”, noskaidrots, ka iemesls varētu būt visai dīvains, proti, lietus.
Kad lietus ilgstoši nebija lijis, romiešu armija, kas bija atkarīga no ražas, sāka badoties. Rezultātā bads tos mudināja dumpoties, kā rezultātā attiecīgais imperators tika pakļauts lielākam slepkavības riskam.
Šis atklājums un pētījums ir balstīts uz antīkā klimata datiem, kas tika apkopoti 2011. gada pētījumā. Tas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”, un tajā pētnieki izanalizēja tūkstošiem fosilizētu koku gadu gredzenus no Francijas un Vācijas teritorijām. Rezultātā tika aplēsts, cik liels lietus daudzums milimetros ir nolijis pēdējo 2500 gadu laikā vietās, kur uzturējās Romas militārie spēki.
Atklājās, ka zems nokrišņu līmenis nozīmēja potenciāli lielākus draudus attiecīgā imperatora dzīvībai.
Lūk, piemēram, Romas imperators Vitēlijs tika noslepkavots mūsu ēras 69. gadā, kad Romā valdīja ilgstošs sausums. Īpaši vietās, kur bija izvietots karaspēks.
Tiesa, sausums ir tikai viens no faktoriem, kas palielināja draudus attiecīgā imperatora dzīvībai, piemēram, imperators Komods tika noslepkavots mūsu ēras 192. gadā, kad armija sadumpojās dēļ Komoda patvaļas attiecībā pret gladiatoru cīņu norisi.
Lai arī jaunais pētījums ir labs pamats izvirzītajai hipotēzei, tomēr pētniekiem ir veicams tāls izziņas ceļš, lai to pilnībā pierādītu. Ir relatīvi vienkārši atrast zīmīgas attiecības starp divām lietām, izmantojot statistiku, tomēr pierādīt, ka šis mehānisms ir patiess, vairs nav tik elementāri.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)