"airBaltic": Vasaras mēnešos 7-8% lidmašīnu ir pilnībā piepildītas

Viņš norādīja, ka vidējais vietu piepildījums lidmašīnās gadā ir 70-75% un tas ir saistīts ar to, ka ziemas sezonā piepildījuma rādītāji ir krietni vājāki nekā vasarā. "airBaltic" mērķis ir vidējo gada rādītāju sasniegt tuvāku 80%, bet ne īpaši vairāk. "Statistika liecina, ka, tiklīdz vidējais vietu piepildījums ir virs 82%, pieaug to pasažieru skaits, kas tiek atstāti aiz borta, no kā mēs gribam izvairīties. Protams, vidējā piepildījuma kāpināšana arī nozīmētu vairāk lidmašīnu ar 80-90% aizpildījumu," paskaidroja Gauss.

"airBaltic" izpilddirektors uzsvēra, ka ikvienai aviokompānijai ir sava politika attiecībā uz to, kā tā nokārto pārpildītu reisu situācijas. "Šādas situācijas rodas, jo zināma daļa pasažieru neierodas uz lidojumiem. "airBaltic" izstrādātā pieeja, šķiet, strādā ļoti labi, jo sen nav nācies publiskajā telpā dzirdēt pārmetumus par aiz borta palikušiem pasažieriem. Tāpat par labu nāk tas, ka mums vidēji lidmašīnu piepildījums nav tik liels kā ļoti zemo cenu aviokompānijām," sacīja Gauss.

Viņš informēja, ka vasaras mēnešos vairāk nekā pusei "airBaltic" lidmašīnu virs 90% sēdvietu ir aizpildītas, turklāt 7-8% lidmašīnu pat ir pilnībā piepildītas. "Ja visas sēdvietas lidmašīnā ir rezervētas un visi tiešām ierodas, tad būs tehniska pārpildīšanas situācija," klāstīja Gauss.

Pēc viņa teiktā, šādos gadījumos "airBaltic" mēģina atrast brīvprātīgos, kuri būtu ar mieru lidot vēlāk. "Piemēram, ja par lidojumu esi samaksājis 69 eiro, bet tev par lidojuma pārcelšanu, piemēram, par četrām stundām, piedāvā 250 eiro skaidrā naudā, ļoti daudzi tam piekrīt. Ļoti, ļoti maz ir situāciju, kad kāds pasažieris netiek nogādāts galamērķī, ko mēs arī kompensējam atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Ja mēs nerīkotos godprātīgi, par to regulāri varētu lasīt medijos, it īpaši ņemot vērā mums Latvijā pievērsto uzmanību. Neviena aviokompānija nevēlētos, lai publiskajā telpā nonāktu ziņas, video materiāli, kā kāds pasažieris tiek izmests no lidmašīnas," atzīmēja "airBaltic" vadītājs.

Komentējot, vai arī citas aviokompānijas rīkojas līdzīgi, viņš norādīja, ka ikvienai aviokompānijai ir sava pieeja, taču starptautiskajās lidostās, it īpaši vasarā, regulāri var dzirdēt aviokompāniju paziņojumus, ka tiek meklēti brīvprātīgie. "Tā rīkojas daudzas aviokompānijas, bet jautājums ir par to, kāda kompensācija pasažieriem par sagādātajām neērtībām tiek piedāvāta," piebilda Gauss.

Tāpat viņš pieļāva, ka zemāku biļešu cenu piedāvātājiem varētu būt vieglāk tikt galā ar šādām situācijām un atrast brīvprātīgos. "Ja tev ir pilna lidmašīna ar biznesmeņiem, kas katrs iegādājies biļeti par 1000 eiro, neviens nepiekritīs lidot četras stundas vēlāk par, piemēram, 300 eiro. It īpaši jaunieši labprāt piesakās, jo, lai gan ceļojuma plāns tiek pārcelts par pāris stundām, piedāvātā kompensācija, iespējams, nosedz visas ceļojuma izmaksas. Protams, situācijas atšķiras, ja lidojumi attiecīgajā virzienā notiek biežāk vai retāk," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

"airBaltic" koncerna kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bija 353,639 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 4,703 miljonus eiro.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 70 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus arī no Tallinas un Viļņas.

Latvijas valstij pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.