Viņš atzina, ka darbaspēka pieejamība vienmēr ir bijis izaicinošs jautājums, it īpaši attiecībā uz tādām specifiskām profesijām, kā piemēram, pārtikas tehnologs un inženieris. Daudzi pārtikas ražotāji tam ir pielāgojušies un sapratuši, ka ļoti svarīga ir darbinieku apmācīšana uzņēmuma iekšienē. Tāpat daudz ciešāk norit sadarbība ar izglītības iestādēm.
"Problēma ir, un tā kļūs vēl aktuālāka, jo mēs redzam, ka cilvēki aizbrauc, arī kvalificētais darbaspēks. Demogrāfijas dēļ mazāk ir arī potenciālo studentu. Īstermiņā savukārt lielākā problēma ir tieši zemākās kvalifikācijas darbaspēks, kura trūkst ļoti.
Te ir jautājums, ko šajā jautājumā lems Saeima, jo mēs jau varam paslēpties aiz dažādiem saukļiem - it īpaši šajā gadā -, bet, noraidot darbaspēka ievešanu, mēs šaujam paši sev kājā. Ja šo problēmu nerisinās steidzami, tas potenciāli atstās iespaidu uz investīcijām," sacīja Didrihsons.
Viņš piebilda, ka pārējās Baltijas valstīs, piemēram, Igaunijā darbaspēka pieejamības problēmu risina daudz straujāk, kas negatīvi atsaucas uz Latvijas konkurētspēju šajā ziņā.
Didrihsons piebilda, lai risinātu problēmas saistībā ar darbaspēka pieejamību, "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" šogad lielākās - 1,2 miljonu eiro - investīcijas Ādažu ražotnē ieguldīja tieši robotizācijā, kas aizstāj gandrīz 20 cilvēku darbu, kuru iepriekš pietrūcis nevis, kuri atlaisti. "Tās ir lielas investīcijas un tās prasa laiku, lai šādus projektus īstenotu. Kapacitāte ir tāda, kāda nu tā ir, un darbaspēka problēma ir daudz lielāka, turklāt tā nekur nepazudīs," atzina "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" valdes priekšsēdētājs.