Pieredzes stāsts par interneta randiņiem: iesnas, kas izjauc bučošanos, sēņu spārdīšana un plūdi

Par to, kas ir piedzīvots un ar ko rēķināties, ejot uz interneta randiņiem, jaunākajā žurnālā "Ieva" stāsta Sanita Golubova. (..)

Tīmekļa iepazīšanās portālos atrodas tieši tie paši cilvēki, kas dzīvo mums blakus. Tie nav nekādi citplanētieši vai iedomu tēli. Tie ir reāli dzīvi cilvēki. Tas, ka šie ļaudis dažreiz grib spēlēt teātri un piemērot sev citu lomu, tas jau ir cits jautājums, bet cilvēks viņš ir tāpat. (..)

Kā iesnas izjauca bučošanos 

(..) Iekāpju mašīnā. Izrādās, puisis mani uzaicina pie sevis uz mājām pusdienās. Uz mājām?! Domās pārskrienu visu "Degpunktā" redzēto, tomēr izdodas sev iestāstīt, ka neba jau nu tieši mani rādīs TV nākamajā kriminālziņu izlaidumā. Dzīvo viņš apmēram piecdesmit kilometru no manas pilsētas. Braucam, braucam, no šosejas nogriežam Getliņu izgāztuves virzienā, mežs, krūmi, man jau kļūst drusku neomulīgi... (..)

Redzu, ka puisi, loģiski, velk uz vismaz kādu skūpstu. Taču tajā brīdī mūsu sarunas tēma ir pavasaris un slapjais laiks, un es kaut kā netīšām ieminos, ka, jā, traki ir ar to visu, jo visādi vīrusi, un man arī, redz, iesnas piemetušās... Iesnas?! Viņš kā dzelts atlec no manis un skatās platām acīm. Vajadzējis uzreiz pateikt, ka esmu slima! Viņam nepatīkot vīrusi! Un slimot arī nepatīkot! (..) Vairāk mēs netikāmies. 

Fantastiskā klausīšanās 

(..) Ātri vien sapratu, ka jau sarakstoties jāmēģina uzmanīgi noskaidrot, vai tas otrs cilvēks vispār adekvāts. (..) Protams, ir daudz vīriešu, kuri vēlas tikai seksu. (..) Domāju, ka vispār nav jāmāca svešiem cilvēkiem, kā vajag dzīvot, ar ko viņiem gulēt, ko krāpt un ko ne. (..) Vai brīviem vīriešiem vajag seksu? Vajag, kā jau visiem. Bet vēl vairāk brīvi vīrieši vēlas ar kādu parunāties, pastāstīt par sevi, par savu dzīvi, par to, ko dzīvē salaiduši dēlī. Pirmo reizi šo domu piefiksēju randiņā ar kādu ļoti liela auguma vīrieti no Zemgales. Viņš bija izglītots, diezgan turīgs uzņēmējs. Dzerot kafiju, viņš visu laiku runāja par sevi. Bija patiešām ļoti interesanti. (..) Kad no šīs satikšanās atgriezos savā dzīvoklī, telefonā pienāca īsziņa no šā puiša. Viņš rakstīja, ka es esmu fantastiska sieviete. Fantastiska?! Es tikai sēdēju un klausījos! (..)

Sekss tukšā dūšā 

(..) Reiz gan man gadījās uz randiņu aiziet izsalkušai. (..) Diemžēl viss nenotika tā, kā biju plānojusi. Vīrietis realitātē atbilda fotogrāfijā redzētajam - gara auguma tumšmatis, tīri simpātisks pat, taču gadu skaitlis gan, izskatījās, bija nedaudz cits... Varbūt gadiņus septiņus vai astoņus vecāks, nekā norādīts profila informācijā. Nu nekas, ne jau zupu taisos no viņa vārīt. Brīdi aplūkojuši viens otru, nolēmām doties pastaigāt pa manu skaisto pilsētu. Jau diezgan ātri viņš nezin kāpēc izmeta frāzi, ka mēs, visas sievietes, esam vienādas. Man visas spalvas uz muguras sabozās, tāpēc atcirtu, ka tad jau viss ir baigi forši un viņam nav pat nekas man jājautā - viss tāpat par mani skaidrs, un varbūt ir vērts runāt par vīriešiem, ja jau mēs visas tādas vienādas. (..)

Vīrietis, kuram jau tuvojas piecdesmit, sāk uzvesties pavisam dīvaini - zviedz par paša jokiem, atstāsta kādu sen lasītu Andreja Skaiļa humoresku saturu, spārda sēnes, uz aizrādījumiem reaģē bērnišķīgi un sāk tēlot reālu pamuļķi. Kaut ko tādu sen nebiju redzējusi! Taču ik pa laikam viņam ienāk prātā piedāvāt man arī pabučoties.

Āksts gatavais. Mēģinu viņam ieminēties, ka gribu ēst, taču viņš tikai iesmej par to un uzjautrinās par manu izsalkumu. Kaut kā pastaiga pa meža takām tuvojas beigām, un es jau atviegloti domāju par iespēju ātrāk nokļūt mājās, jo vēders kurkst skaļāk par viņa idiotiskajiem tekstiem. 

(..) Mašīnā mans randiņbiedrs palielina sarunas ātrumu un piedāvā nodarboties ar seksu. Diemžēl es to neatbalstu un esmu apņēmības pilna beigt satikšanos, jo vairāk par visu pasaulē gribu ēst. (..)

Visu manu randiņu topā šis bija visdīvainākais. (..)

Plūdi mājās kā glābiņš 

(..) No visām daudzajām mājām viņējā izrādījās visvairāk noplukusī, bet pagalmā bija ciema lielākā drazu kaudze. Jau mājas ārpuse radīja zināmas bažas, bet nospriedu, ka gan jau tās ir ieilguša remonta sekas. 

Diemžēl mājas iekšpuse izrādījās tikpat biedējoša. Telpas bija nekārtīgas un netīras. Viņš mani apsēdināja pie galdiņa, kas bija apsegts ar vecu aizkaru, kurš dāsni pārkarājās pār galda malu un turpinājās kaut kur kakta virzienā. Galds izteikti šūpojās, un vīrietis centās to iegrozīt tā, lai tas beidzot turētos mierīgs. (..)

(Dodoties uz pirmo randiņu ar svešu cilvēku, ieteicams domāt arī par drošību, tāpēc aktīvajā randiņošanas posmā stāstu galvenajai varonei bijusi noruna ar meitu, ka, dodoties uz randiņu, viņai pēc pusstundas jāpiezvana. Ja māte paceļ telefonu ar jautājumu «Kas noticis?», tas nozīmē, ka kaut kas randiņā nav labi. Tad meitai jāstāsta, ka mājās kaut kas atgadījies un ka steidzami jāatgriežas. Te nu tāda palīdzība tiešām noderēja.)

Nospiedu atbildēšanas podziņu un uzdevu paroles jautājumu: «Kas noticis?» Meita skaļā un skaidrā balsī man stāstīja: «Mammu, dzīvoklī pārplīsa ūdens caurule. Te viss ir pilns ar ūdeni, viss pludo, viss peld. Brauc tūlīt mājās!» 

Viņš gan tā aizdomīgi mani nopētīja, laikam līdz galam nenoticēja, taču mērķi es sasniedzu un nakti pavadīju savā gultiņā tīrībā un kārtībā. 

Visu rakstu lasi jaunākajā žurnālā "Ieva".