Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam izvirzītas pirmās sešas vērtības (3)

No šiem deviņiem priekšlikumiem Nemateriāla kultūras mantojuma sarakstam tika izvirzīta Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē, dziedāšana ar pusbalsu, Latgales mazo bundziņu jeb «bubyna» spēles tradīcija, Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija, Mirušo ofīcija jeb «saļmu» izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos, kā arī Siguldas spieķa darināšanas prasme.

Lancere skaidroja, ka Nemateriālā kultūras mantojuma likums izveido un nostiprina tiesisko bāzi nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, tādējādi pildot starptautiskās saistības, ko valsts uzņēmusies, kļūdama par UNESCO konvencijas par nemateriālo kultūras mantojuma saglabāšanu dalībvalsti. Līdz šim mantojuma sarakstā jau iekļauta Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcija un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa.

Nākamā pieteikumu iesniegšana sarakstam tiks izsludināta 2018. gada janvārī. Pieteikumu sagatavošanai tiks dots pusgads laika. Valsts kultūrkapitāla fonds šo pieteikumu sagatavošanas atbalstam izveidojis atsevišķu mērķprogrammu.

Kā ziņots, lai izvērtētu pieteikumus elementu iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, izveidota Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Tās uzdevums ir sniegt atzinumus kultūras ministram un LNKC par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plānu un normatīvo aktu projektiem nemateriālā kultūras mantojuma jomā.

Pagājušā gada 1. decembrī stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums, ar kuru tiek veidots nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksts noteikta kopienu līdzdalība mantojuma saglabāšanā.