Digitālās TV lieta: Pēdas no Maltas ved uz Šķēles «Mākoņiem» (214)

Maltā reģistrētās DIL patiesā labuma guvējs 2003.gadā bija Harijs Krongorns, Šķēles uzņēmuma darbinieks. Viņš bija pirmais, ko pirms 14 gadiem izmeklētāji aizturēja digitālās televīzijas lietā, kurā ir aizdomas par apjomīgu krāpšanu un naudas atmazgāšanu.

Krongornu aizturēja, kad no valsts puses bija veikti pirmie avansa maksājumi par iekārtām. 3,3 miljoni dolāru tika arestēti starpniekfirmas DIL kontā Maltas bankā.

Šogad žurnālistu rīcībā nonāca liels dokumentu apjoms par Maltā reģistrētajiem uzņēmumiem. Kā noskaidroja «De facto», tā sauktajos Maltas failos arī redzams, ka DIL īpašnieks vairs nav Krongorns, bet Igaunijā reģistrētais uzņēmums «Mythika Invest». Pēdējā gada pārskatā kā «Mythika Invest» īpašnieks norādīts advokāts no Latvijas Raivo Sjademe.

«Diemžēl man Jūs ir jāapbēdina, jo atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem netiks sniegtas," tā Sjademe atbildēja uz "De facto" jautājumiem par to, kā kļuvis par DIL īpašnieku un vai pārstāv kādu klientu.

«De facto» arī pamanīja, ka Igaunijas uzņēmumam 2011.gadā pastarpināti piederēja Šķēles uzņēmuma biroju māja Dzirnavu ielā 68 un īpašums «Mākoņi» Saulkrastu novadā. Vairāk nekā 7 hektārus plašais īpašums jūras krastā ir Šķēles ģimenes mājvieta.

Igaunijas firmai «Mythika Invest» «Mākoņi» piederēja dažas dienas pirms tie no kādas Džersijas salā reģistrētas firmas pārgāja Šķēles sievas Kristiānas īpašumā.

Šķēle visai nekonkrēti atbildēja, kas viņu saista ar «Mythika Invest», kurai pieder Maltas kompānija ar 3,3 miljoniem dolāru kontā. No atbildes varēja noprast, ka tā ir saistīta ar Šķēles trastu. Uz jautājumu, vai Igaunijas uzņēmums pārstāv viņa intereses, Šķēle atbild: «Nē, tā nu gan es neesmu teicis! Minētā Igaunijas kompānija 2011.gadā ir asistējusi lielai rietumu bankai, kuras struktūrā ietilpa mana trasta pārvaldnieks, tobrīd esošo komerctiesību normu pretrunu novēršanai, kuras radās trasta likvidācijas procesā. (..) Nezinu Jūsu jautājumu mērķus, bet atbildējis esmu Jums krietni plašāk kā man tas kā privātpersonai nāktos."

Uz precizējošu jautājumu, kam pienākas Maltā esošā nauda, Šķēle aicināja vērsties pašā kompānijā.

2015.gadā pirmās instances tiesa septiņiem apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus, tajā skaitā Krongornam un Šķēles advokātam Jānim Lozem, un sešiem naudas sodus – tostarp agrākajam Šķēles runasvīram Jurģim Liepniekam un digitālās televīzijas projekta idejas autoram Andrejam Ēķim.

Šajā spriedumā tiesnesis arī lēma atcelt arestu 3,3 miljoniem ASV dolāru Maltas bankā, jo Ēķis bija aizņēmies naudu no Šķēles, kura starp apsūdzētajiem nebija, un zaudējumus valstij atmaksājis. Taču arests naudai Maltas bankā aizvien ir spēkā, jo digitālās televīzijas lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa. Prokurors uzskata, ka naudu kā noziedzīgi iegūtu nedrīkst atbrīvot. «Apsūdzības puses uzskats, ka šīs nauda ir atlikums no kopumā noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā 6 miljoniem dolāru. Un tas pilnā apmērā kvalificējas kā noziedzīgi iegūta manta. (..) Un ir konfiscējama valsts labā kā noziedzīgi iegūta manta,» saka prokurors Monvīds Zelčs.

Prokurors ir pārliecināts, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas Šķēle gandrīz pilnībā pārņēma visu projektu. Digitālā televīzija Latvijā tika ieviesta ar tām pašām iekārtām, kuras pirms prokuratūras iekaukšanās solīja piegādāt britu pastkastītes firma «Kempmayer».

"Kaut kad pēc šiem notikumiem, par ko ir kriminālprocess, es domāju, ka Šķēles kungs pārņēma pilnībā šo projektu, vismaz 90% apmērā. Ne tikai šo Maltas kompāniju, bet arī visu «Kempmayer». Maltas kompānija jau viņam bija, jo viņa cilvēks bija par labuma guvēju noformēts. Es domāju, ka arī šī nauda, aresta noņemšanas gadījumā, 90% piekritīs viņam,» saka prokurors.

Tagad valsts apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka Šķēle digitālās televīzijas projektā nebija «garām ejošs» interesents vai «vizionārs» kā izteicās apsūdzētais Krongorns. Prokurors vairākos jautājumos no Šķēles puses saskata nepatiesu liecību došanu. Pierādījumi vairs neatstājot vietu nekādām šaubām, ka Šķēle projektā bija jau sākotnēji, nevis mēģinājis iegūt vairākumu, kā viņš pats to apgalvo.

Lieta ieguva jaunu pavērsienu pēc advokāta Lozes un nodokļu konsultanta Ulda Kokina liecībām. Abi, klusējuši pirmajā instancē, tagad apgalvo, ka darbojušies Šķēles interesēs. Tomēr rodas iespaids, ka Loze vairāk grib attaisnot sevi, nevis apsūdzēt Šķēli.

Prokurors uzskata, ka tiesā iegūtās ziņas par Šķēli jāizmeklē, tādēļ debatēs aicināja informēt tiesībsargājošās iestādes. Te gan jāatzīmē, ka prokuratūrā jau ir viens kriminālprocess – par iespējamiem noziegumiem, ko pastrādājušas personas aiz kompānijas «Ratcliff», kas saistīta ar Šķēli.

No digitālās televīzijas lietas izdalītais kriminālprocess atrodas pie prokurora Modra Adlera, kurš interviju sniegt negribēja, vien minot, ka izmeklēšana turpinās.

Rīgas apgabaltiesā «de facto» jau iepriekš minēja, ka pašlaik tiesa nedomā ziņas par Šķēli sūtīt izmeklēšanas iestādēm. No tiesas atbildes varēja saprast - ja tas tiks darīts, tad rakstot spriedumu. Līdz aprīlim tiesā paredzētas debates.