Latvijas Krievu savienība aicina neticēt Ušakova solījumiem un doties protestēt (204)

LKS uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā Ušakovs pēc «ilgstošas un mokošas klusēšanas beidzot atskaņoja» savu pozīciju saistībā ar gaidāmo izglītības valodas reformu. «Ušakova vadītā «Saskaņa» šoreiz visam piekrīt un protestēt netaisās,» zināja teikt LKS, piebilstot, ka «Rīgas krievu mērs» devis zaļo gaismu Šadurska reformai. Ierakstā, kas publicēts LKS mājaslapā, pausts aicinājums neticēt «tukšajiem Ušakova solījumiem».

«Kā reaģēt uz Ušakova solījumiem par papildu fakultatīvajām nodarbībām? Tas ir uzmanību novērsošs valdošo partiju manevrs! Pietiks cerēt uz «labo caru«! Mūsu liktenis ir mūsu rokās!» uzsvēra LKS.

Savienībā pauda, ka dažas dienas pēc pieteikuma par protesta akciju iesniegšanu Rīgas domē situācijā iejaucās Ušakovs, liekot saprast, ka necīnīsies ar valdības plāniem saistībā ar krievvalodīgās izglītības nosmacēšanu.

«Kā attiekties pret Ušakova faktisko piekrišanu [izglītības un zinātnes ministrs Kārļa] Šadurska reformai? Nekā jauna šajā nav - pēdējos 10 gadus «krievu mēra» partija atteicās izvērst aktivitātes visos «krievu jautājumos», tostarp rīkoties, lai atrisinātu masveida nepilsonības problēmu un lai saglabātu izglītību dzimtajā valodā. Ušakova solījumiem saistībā ar papildu fakultatīvajām nodarbībām krievu valodā ir ne tikai iluzors, bet arī destruktīvs raksturs,» norādīja LKS.

Partijā uzskata, ka Ušakova ideja par papildu nodarbībām «būtībā nozīmē, ka krievvalodīgajiem bērniem būs jāiet uz vēl vienu skolu - no rīta viņi apmeklēs stundas latviešu valodā, bet pēcpusdienā - tās pašas stundas krievu valodā».

«Domājams, ka Ušakovs ideja taps ideāla, ja viņš skolēniem piedāvās arī iespēju palikt pa nakti skolā. Tiešām - kāpēc tērēt laiku un naudu ceļā, ja lielāko dienas daļu tik un tā nāksies nepamest skolas ēku,» ironizēja LKS.

«Ušakova pārsteidzošie solījumi par «otro skolu» ir nekas vairāk kā bezatbildīgi vārdi, tie nedrīkst nevienu maldināt un novirzīt no cīņas par savām tiesībām. Ušakovs nevar garantēt, ka pēc diviem gadiem būs nauda fakultatīvu apmaksai, ka viņš būs pie varas un ka viņu atbalstīs valdošā koalīcija, kuras līderis - vicemērs Andris Ameriks (GKR) jau paspēja atbalstīt krievvalodīgās izglītības iznīcināšanu. Šādos apstākļos neeksistē nekādu kluso vai slinko iespēju saglabāt izglītību krievu valodā - tikai mītiņi, marši, piketi un protesti,» vērtēja LKS.

Līdz ar to nākamajā nedēļā, 14.decembrī, plkst.16 plānota kārtējā protesta akcija krievu skolu aizstāvībai. Šoreiz akcija nodēvēta par «Gaismas gredzenu». Akcija sāksies pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Vēlāk protestējošie dosies gājienā pa Torņu ielu garām Saeimai līdz Valsts prezidenta pilij. «Tur mēs vēstījumus adresēsim Valsts prezidentam - ko mēs domājam par viņa gļēvumu un bezatbildību,» teikts pieteikumā. Tālāk protestējošie izies cauri Vecrīgai, mēģinot veidot «gaismas gredzenu» caur Vecrīgas ielām.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka iesniegums par plānoto piketu 14.decembrī Rīgas domē ir saņemts. Pieteikumā minēts, ka pasākumā piedalīsies aptuveni 900 cilvēku. Iesniegums saņemts likumā noteiktajā kārtībā, un pašlaik dome nav saņēmusi nekādu informāciju, kas liktu ierobežot pasākuma norisi, skaidroja Vidauskis.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā - 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada - visas vidusskolas posma klases.

Tāpat ziņots, ka Ušakovs prezentēja ideju pēc diviem gadiem piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. «Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu - valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā,» skaidroja Ušakovs.

Ušakovs solīja, ka šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām - poļu, ebreju, ukraiņu un citām. Turklāt viņš piekodināja, ka ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās.

Sociālajā tīklā «Facebook» Ušakovs ierakstā krievu valodā gan priekšlikumu pieteicis citādāk. «Kā Rīgas dome saglabās krievu valodu Rīgas vidusskolās mazākumtautībām,» ar šādu virsrakstu tiek ievadīts Ušakova skaidrojums piedāvājumam par papildu nodarbībām.