Lietuva varētu vērsties pie Eiropas Savienības (ES), lūdzot atbalstu ne tikai šā gada spēcīgajās lietavās cietušajiem zemniekiem, bet arī lietusgāžu izskalotā Viļņas Ģedimina kalna glābšanai, uzskata zemkopības ministrs Broņus Markausks.
Viļņas Ģedimina kalna glābšanai vajag €7 miljonus, Lietuva apsver vēršanos pie ES (8)
Viņš norādījis, ka tiek vākta informācija, kas nepieciešama, lai saņemtu atbalstu no ES Solidaritātes fonda, kas piešķir palīdzību dabas katastrofu gadījumā.
«Tur varētu saņemt atbalstu sabojātas infrastruktūras atjaunošanai, bet mēs to neesam īpaši piesaistījuši. (..) Taču domājam, ka varētu iekļaut pat Ģedimina kalnu, jo šie noslīdeņi ir lietusgāžu sekas un kultūras objektus ir iespējams iekļaut,» sacījis Markausks.
Pēc ministra teiktā, Ģedimina kalna sakārtošanai vien varētu būt vajadzīgi aptuveni septiņi miljoni eiro.
Lietuvas Ģeoloģijas dienests pirms nepilna mēneša atzina, ka noslīdeņu apdraudētā Ģedimina kalna deformācijas procesi plešas plašumā un skar ne tikai uzbērto grunti, bet arī dabiskos grunts slāņus, tomēr kalna virsotnē esošais Ģedimina tornis un Augšējā pils saskaņā ar pašreizējiem datiem ir stabili.
Ģeologi pieļāva, ka iespējami jauni noslīdeņi, norādot, ka grunts deformācijas konstatētas gandrīz visās kalna pusēs, zeme pēc spēcīgajām lietusgāzēm ir stipri piemirkusi un gruntsūdeņi izskalo no nogāzēm smilšu daļiņas.
Viens no nogruvumiem šoruden skāris kalna austrumu nogāzi, kur, noslīdot velēnai, atsegušies galvenā gājēju celiņa balsti un iebrukusi arī daļa celiņa.
Eksperti uzskata, ka situācija ir labojama, un svarīgākais darbs būtu nodrošināt pilnīgu kalna augšdaļas izolāciju, pilnīgu nokrišņu ūdens savākšanu un novadīšanu līdz pat kalna pakājei.
Lietuvas valdības ārkārtējo situāciju komisija nākamnedēļ lems, vai attiecībā uz Ģedimina kalna stāvokli neizsludināt valsts līmeņa ārkārtējo situāciju.