Latvijā «aizmetam prom» katru ceturto eiro no sava maciņa: ko darīt? (123)

Virtuve ir tā vieta mājsaimniecībā, kurā rodas visvairāk atkritumu, un viens no risinājumiem videi draudzīgākai saimniekošanai ir sākt kompostēt organiskos atkritumus, kas samazina kopējo atkritumu daudzumu par pusi. Baiba Petrenko rāda, ka zem izlietnes ir vairāki nodalījumi un maisi, no kuriem vienā tiek likts papīrs, citā nonāk tetrapakas un metāls, ko viņa ved uz speciālu laukumu, kur pieņem grūti pārstrādājamos atkritumus, un vēl ir spainītis ar tiem atkritumiem, kas nav pārstrādājami un nonāks atkritumu kaudzē.

Runājot par paradumu maiņu, savulaik iepirkšanās bijusi haotiska un balstīta uz tā brīža iegribām, bet šobrīd jaunā māmiņa došanos pēc produktiem plāno rūpīgi. Iepērkoties veikalā, izvēlas produktus, ko var nopirkt bez iepakojuma, un tie lielākoties ir augļi un dārzeņi, līdz ar to zero waste principi veicinājuši arī veselīgāku dzīvesveidu.

Kā uz veikalu neejam bez maka, tā Baiba neiet bez auduma maisiņiem, kuros likt iegādātās preces. Kad vēl uzturā lietojusi gaļu un zivis, tad tās pārnēsājusi stikla burkā, par ko dažkārt nācies klausīties pārdevēju negatīvos komentārus. «Pārdevēja brīnījās: kā jūs to burku pēc tam izmazgāsiet? Es pēc tam domāju, ka, griežot jēlu gaļu uz dēlīša, to kopā ar nazi jau arī nemet ārā pēc saskares ar gaļu,» atminas Baiba. Taču šādas sarunas ar pārdevējām siguldiete uzskata par vērtīgām, jo tas rosina komunikāciju un saziņu ar cilvēku, kas pārdod tev pārtiku, nevis bezpersoniskas attiecības.

Pārtikas produktus Baiba uzglabā stikla burkās, kas pasargā ne tikai no kaitēkļiem, bet ļauj arī redzēt, cik un kas ir atlicis un kurā brīdī nepieciešams pirkt vēl. Tas samazina arī bezmērķīgu iepirkšanos, jo Latvijā cilvēki aptuveni ceturto daļu no iegādātās pārtikas izmet atkritumos. «Tas ir katrs ceturtais eiro, ko izmetam ārā, kas ir nesaimnieciski, nedraudzīgi videi un arī neētiski, zinot, cik daudziem cilvēkiem uz planētas ir nepietiekams uzturs,» secina Baiba.

Pārmainīt visu uzreiz ir pārāk sarežģīti un tam nav ilgtspējas potenciāla, tā pēc savas pieredzes spriež siguldiete. Katrs var izvērtēt savus ikdienas ieradumus, kuros rodas visvairāk atkritumu, piemēram, ja bieži pērc kafiju vienreizlietojamā krūzītē ar plastmasas vāciņu, var iegādāties un izmantot alternatīvu, kas kalpos ilgu laiku. Jāatceras, ka šāds plastmasas vāciņš pārdzīvos mūsu mazbērnus. Tāpat ir ar plastmasas salmiņiem - skatāmies šausminošus video par to, kā bruņurupučiem no nāsīm velk ārā salmiņus, un mēs it kā nevēlamies būt daļa no tā, tai pašā laikā bieži pieņemam lēmumus, kas pie tā noved. Baiba arī demonstrē tērauda salmiņu, ko var paņemt līdzi un izmantot tad, ja, piemēram, bērns vēlas kafejnīcā dzert sulu caur salmiņu.

Ja šobrīd uz planētas vēl ir atrodamas visas līdz šim saražotās zobubirstes, tad videi draudzīga alternatīva ir tādas birstītes, kas ražotas no bambusa. Tāpat veikalos ir ziepes, ar kurām var mazgāt seju, ķermeni un matus, tādējādi viens ziepju gabaliņš papīra iepakojumā var aizstāt dušas želeju, šampūnu un kondicionieri, kas ir plastmasas iepakojumos.

Baiba gada laikā pārliecinājusies, ka mājsaimniecībā visu var lieliski notīrīt ar nieka diviem produktiem – sodu un etiķi. Traukus iespējams nomazgāt tikai ar karstu ūdeni vien, taukainākām virsmām pietiek ar sodu, savukārt virsmas tīrīšanai – etiķi. Tualetes papīru viņi ģimenē iegādājas bez iepakojuma. Kad sākusi meklēt, kur tādi ir, zero waste piekritēja atradusi trīs vietas Siguldā, kur tāds nopērkams, taču tualetes papīrs esot jau pēdējais kritērijs, kam pievērst pastiprinātu uzmanību. Katrs mazumiņš, ko izdarām, kaut paņemam līdzi paši savu ūdens pudeli vai tērauda salmiņu, ir būtiski, un tas paver ceļu uz plašākām pārmaiņām.