/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/31/11140631t1h9444.jpg)
Režisors Viesturs Kairišs, viesojoties komiķa Jāņa Skuteļa vadītajā raidījumā «Pusnakts šovs septiņos», pastāstīja, ka filmā «Melānijas hronika» iemūžinātās cūkas nācies vizuāli uzlabot ar datorgrafikas palīdzību.
«Melānijas hronikā» cūkas pēc filmēšanas apstrādātas ar datorgrafiku (105)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums vajadzēja cūku baru, kurš cīnītos par kartupeļiem, un es nevarēju dabūt cūkas, kurām nav numura ausī. [..] Mūsdienās tā ir reāla problēma, tu nevari nofilmēt govi vai kaut ko tamlīdzīgu, jo tu nevari dabūt govi, kurai nav caurums ausī. [..] Tas džeks, kurš Prāgā taisīja filmu, krāsoja ciet katrai cūkai to austiņu,» atklāja Kairišs.
«No vienas puses reāla problēma, no otras puses – čalim Prāgā darbs!» atjokoja Skutelis.
Kā jau ziņots, filma «Melānijas hronika» ir nominēta Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps 12 dažādās nominācijās - labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākais scenārijs un režija (Viesturs Kairišs), labākais operatora darbs (Gints Bērziņš), labākā aktrise (Sabīne Timoteo), labākā aktrise otrā plāna lomā (Baiba Broka, Guna Zariņa, Lilita Ozoliņa), labākais mākslinieka un kostīmu mākslinieka darbs (Ieva Jurjāne), labākais grims (Mari Vālasranta un Maija Gundare), labākā skaņu režija (Aleksandrs Vaicahovskis un Roberts Slezaks).
Galveno lomu filmā atveido Sabīne Timoteo. Kinolentē redzami arī latviešu aktieri Ivars Krasts, Guna Zariņa, Maija Doveika, Baiba Broka, Lilita Ozoliņa, Ģirts Krūmiņš un citi.
Mākslas filma «Melānijas hronika» ir stāsts par rakstnieces Melānijas Vanagas (1905–1997) un daudzu latviešu ģimeņu izsūtījuma ceļu Sibīrijā. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara uz Sibīriju deportēja Latvijas eliti, arī 7168 sievietes un vairāk nekā divus tūkstošus bērnu. Arī Melānija Vanaga, viņas vīrs un dēls kā sociāli bīstami noziedznieki tika izsūtīti uz Sibīriju. Melānijas Vanagas autobiogrāfija «Veļupes krastā» ir spilgtākais šā laika notikumu apraksts latviešu literatūrā, tā aptver laika posmu no 1941. gada jūnija līdz 1957. gadam.