EDSO: Esam Ukrainā, lai sniegtu objektīvu informāciju (72)

Viņš skaidroja, ka īpašās novērošanas misijas uzdevums ir novērot un ziņot, kā arī veicināt dialogu. Tie ir pamata uzdevumi, kurus veic visas 57 EDSO dalībvalstis, kas ir pagarinājušas misijas mandātu līdz 2018.gada martam. Patlaban savus pienākumus veic apmēram 600 novērotāji, kā arī apmēram 380 Ukrainas kolēģi un citu valstu pārstāvji, ar kuriem kopā darbinieku skaits ir apmēram tūkstotis.

«Vairākums novērotāju ir bāzēti valsts austrumos, abās Minskas līnijas pusēs, mums ir komandas Doņeckā, Luhanskā, kā arī Mariampolē, Kramatorskā un pat tuvāk kontaktlīnijai, piemēram, Svitlodarskā. Viņi ikdienā novēro situāciju, lai secinātu, vai puses ievēro panāktās vienošanās,» teica Hugs.

Misijas vadītāja vietnieks vērsa uzmanību, ka daudz tiek apspriesta Minskas vienošanās un abas karojošās puses, taču pavisam maz tiek diskutēts par to, cik ļoti šī konflikta dēļ cieš cilvēki. Viņš skaidroja, ka kara dēļ miljoniem cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, daudzi ir nogalināti, liela daļa infrastruktūras ir iznīcināta, cilvēki bieži paliek bez elektrības.

«Tas nozīmē, ka viņi nevar uzlādēt savus telefonus, viņi nespēj sazināties vai lūgt palīdzību, viņi nevar skatīties televīziju, lai uzzinātu, kas notiek, un viņi nevar uzglabāt pārtiku, jo nestrādā viņu ledusskapji. Cilvēkiem bieži trūkst arī ūdens, kas ir liela problēma vasarā, bet arī ziemā, kad viņi paliek bez apkures. Tiek traucēta gāzes padeve, ir pilsētas, kuras bez apkures pavadījušas jau divas ziemas, bet ziemas Ukrainā ir skarbas,» teica Hugs.

Viņš vērsa uzmanību, ka puses zina par 10 000 cilvēku, kas salst, tomēr neapstājas. Visiem iesaistītajiem būtu jāvienojas, ka ir jāatrisina jautājums par cilvēku ciešanām. Jebkurš cits jautājums var nākt vēlāk - cilvēkus nevajadzētu pakļaut šādai vardarbībai, kas nu jau ilgst gandrīz četrus gadus, ir pārliecināts misijas vadītāja vietnieks.

Komentējot īpašās novērošanas misijas lomu, Hugs norādīja, ka ļoti augsta saspīlējuma apstākļos, kad notiek intensīvas apšaudes, novērotāju klātbūtnei efekta nav, tomēr novērotāji Austrumukrianā nav tikai tāpēc, lai kalpotu par atturēšanas faktoru, jo to uzdevums ir arī dokumentēt, vai puses dara to, ko ir apsolījušas darīt, viņš skaidroja.

«Esam Ukrainā, lai sniegtu objektīvu informāciju gan medijiem, gan visiem Ukrainas iedzīvotājiem, otrai līnijas pusei un visai starptautiskajai sabiedrībai. Nav neviena cita, kas to spētu sniegt. Pat arī tad, ja redzam tikai aisberga virsotni. Ja iedomājamies reģionu bez šāda instrumenta, kad mēs nezinātu, kas īsti notiek, tas tikai palielinātu saspīlējumu. Esmu pārliecināts, ka Donbass būtu daudz tumšāka vieta, ja tajā nestrādātu īpašā novērošanas misija,» sacīja Hugs.

Misijas vadītāja vietnieks atzina, ka ir pieredzējis ļoti sarežģītus incidentus un riski pastāv, un tie ir nopietni. Galvenos riskus rada mīnu lauki, nonākšana krustugunīs un tieša uguns, kad pret misijas locekļiem apzināti tiek vērsts trieciens. Tie novērotāji, kas strādā abpus kontaktlīnijai, ir misijas vissvarīgākais instruments. Tomēr daudz ir atkarīgs no karojošajām pusēm, līdz zināmai robežai ir iespējams draudus mazināt, tomēr pastāv lietas, kurām sagatavoties nav iespējams, viņš skaidroja.

«Pašā mūsu misijas sākumā mūsu kolēģi tika sagrābti par ķīlniekiem. Astoņi novērotāji tika nolaupīti un pavadīja nebrīvē mēnesi. Kopš tā laika esam pieredzējuši atsevišķas aizturēšanas kontrolpunktos, kur cilvēki pavadījuši daudzas stundas. Ir bijuši arī incidenti, kad pret mūsu patruļām vērsta tieša uguns, tomēr vislielākos riskus rada mīnu lauki un netieša uguns, kad patruļa nonāk kaujas vidū, krustugunīs. Tie ir apstākļi, kādos arī ir notikusi lielākā daļa incidentu,» situācijas raksturoja EDSO misijas vadītāja vietnieks.