/nginx/o/2018/07/31/11140291t1he8e5.jpg)
Nedēļas sākumā valdība paziņojusi par lēmumu neapvienot telekomunikāciju uzņēmumus SIA «LMT» (LMT) un SIA «Lattelecom» (LMT). Ekonomikas ministrs nosaucis to par politisku lēmumu. Kas aiz tā īsti slēpjas - kāds ir mērķis un motīvi šādai rīcībai? Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle uzskata, ka apvienošanas atlikšana «ir labākais iespējamais lēmums».
Pēc būtības valdība pieņem politiskus lēmumus, bet bieži vien tie cilvēkiem jauc galvu un liek domāt, ka lēmumiem ir kāds slēpts politisks mērķis u.tml., norāda Zīle. Kas attiecas uz šo jautājumu, Nacionālā apvienība pirmdien sēdē izsvēra visus iespējamās apvienošanas plusus un mīnusus un secināja, ka šādam lēmumam vispār nebūtu plusu.
Zināms, ka «Telia Company» piedāvājusi Ekonomikas ministrijai vairākus iespējamos risinājumus, bet neviens no piedāvājumiem netika izskatīts un izvērtēts.
Tāpat Zīle norādīja, ka pastāv varbūtība, ka valdība var atgriezties pie šī jautājuma, bet šobrīd tas, pēc Nacionālās apvienības domām, ir labākais iespējamais variants.
Zīle arī akcentēja uzņēmuma «Telia» sāpīgo pieredzi Vidusāzijas tirgū, kad kapitāldaļu turētājs saņēmis gandrīz miljards ASV dolāru sodu par koruptīviem darījumiem Uzbekistānā. «Telia» arī mēģinājusi iziet no šī tirgus, bet neveiksmīgi.
Savukārt, runājot par «nacionālā čempiona» izveidošanu telekomunikāciju jomā Latvijā, Eiroparlamenta deputāts un ekonomists atzīst, ka tas nebūtu «Telia Company» interesēs, ņemot vērā, ka tā radītu konkurentus pati sev citos tirgos ap Baltijas jūru.
Par uzņēmumu tālāko attīstības scenāriju un iespējamu kapitāldaļu nonākšanu «nedraudzīgās rokās» Zīle norāda, ka Latvijas valdībai ir skaidri noteikti priekšraksti, kas attiecas uz ārvalstu investīcijām un iespējamiem nelabvēlīgiem scenārijiem.
Galu galā no patērētāju viedokļa tas, kas telekomunikāciju uzņēmumiem būtu jāpiedāvā, ir kvalitatīvi pakalpojumi par saprātīgu cenu.
Patērētāju aptauju dati iepriekš liecināja, ka abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā varētu mainīties konkurences situācija Latvijas telekomunikāciju tirgū, 24% aptaujāto sacīja, ka konkurence pieaugtu, 29% - ka nemainītos, bet 32% prognozēja konkurences samazinājumu.
Skandināvu telekomunikāciju uzņēmums «Telia Company» («Telia») brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.
«Telia» grupas uzņēmumiem «Sonera Holding» un «Telia Company» pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij «Latvijas Radio un televīzijas centra» un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder «Telia» un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam «Lattelecom».
«Telia» grupas kompānijai «Tilts Communications» pieder 49% «Lattelecom» kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 51%.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)