Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Kučinskis: «Telia», iespējams, tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas (35)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Iespējams, Zviedrijas koncerns «Telia» tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas, ja netiks apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom», bet katrā ziņā valdība ir gatava sadarboties ar «Telia», lai abus uzņēmumus attīstītu, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka valdības lēmums neapvienot LMT un «Lattelecom» viņam nebija pārsteigums, jo arī šāds scenārijs tika izskatīts. Tajā pašā laikā Kučinskis pauda gandarījumu, ka ir turējis solījumu un valdība sniegusi atbildi «Telia».

Pēc Ministru prezidenta teiktā, ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir dotas pilnvaras turpināt sarunas ar «Telia» par LMT un «Lattelecom» nākotni, kā arī pārvaldību un investīciju projektu īstenošanu.

«Nav noslēpums, ka gaidot šī procesa rezultātu, bija atlikti uzņēmumu padomes lēmumi par investīciju veikšanu,» skaidroja premjers un piebilda, ka bez papildus investcijām abu uzņēmumu sakaru attīstībā tos sagaida stagnācija.

Kučinskis arī pieļāva, ka «Telia» tikai esot baidījusi ar aiziešanu no Latvijas, ja abi uzņēmumi netiks apvienoto. «Es uzskatu, ka tikai sadarbojoties var veiksmīgi virzīt abus uzņēmumus. Esmu gatavs strādāt ar «Telia», vairāk domājot par nākotni, veidojot abu uzņēmumu stratēģiju, novēršot negatīvos faktorus, kas attiecas uz uzņēmumu savstratpējo konkurenci,» teica Kučinskis.

Jau vēstīts, ka valdība šodien nolēma neatbalstīt LMT un «Lattelecom» apvienošanu.

Ašeradens žurnālistiem pēc valdības sēdes norādīja, ka Ministru kabinets šodien pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam - sākt sarunas ar partneri «Telia Company» par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes vakardienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija izskatīšanai valdībā bija iesniegusi informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību ar «Lattelecom» un LMT kapitāla daļām.

Jau vakar pēc koalīcijas partneru sēdes tika atzīts, ka valdība varētu neatbalstīt telekomunikāciju operatoru apvienošanu. VL-TB/LNNK šo jautājumu skatīja valdes sēdē un pieņēma noraidošu lēmumu.

VL-TB/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle aģentūrai LETA pēc partijas valdes sēdes pauda, ka līdz šim neesot dzirdēts neviens arguments par labu šo uzņēmumu apvienošanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka šajā situācijā būtu loģiski uzņēmumu apvienošanu neveikt, jo ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu un nav vienotas nostājas koalīcijā.

Skandināvu telekomunikāciju uzņēmums «Telia Company» («Telia») brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

«Telia» grupas uzņēmumiem «Sonera Holding» un «Telia Company» pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij «Latvijas Radio un televīzijas centra» un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder «Telia» un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam «Lattelecom».

«Telia» grupas kompānijai «Tilts Communications» pieder 49% «Lattelecom» kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 51%.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu