Ceturtā daļa kredītņēmēju ilgstoši kavē parāda atdošanu (176)

Oktobrī Tiesu administrācijas projekta «Justīcija attīstībai»  ietvaros Latvijā risinājās Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) novērtēšanas vizīte. Tiekoties ar Latvijas Tieslietu ministrijas, tiesu, advokātu, komercbanku, darba devēju un kredītņēmēju pārstāvjiem, SVF mērķis bija izzināt esošo situāciju Latvijas maksātnespējas jomā, uzklausīt ekspertu priekšlikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā un noskaidrotu viedokli, kā SVF var palīdzēt atbalstīt Latvijas finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.

Pēc tikšanās Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi neslēpj – sarunas laikā radies iespaids, ka SVF pārstāvji tikai tagad apjautuši Latvijas iedzīvotāju patiesās finanšu situācijas dramatiskumu. «Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, šobrīd 721, 3 tūkstošiem personu ir spēkā esošas kredītsaistības. Tie ir hipotekārie un patēriņa kredīti, kredītlīnijas, līzingi un cita veida finanšu aizdevumi, kas izsniegti komercbankās.

Bez būtiskiem kavējumiem savas saistības spēj pildīt tikai 73,9% iedzīvotāju, bet ceturtā daļa kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši cilvēku, reģistros fiksēti kā parādnieki ar vairāk nekā 60 dienu maksājuma kavējumu. Tostarp 14,7% šo iedzīvotāju ir ilgstošie parādnieki, ar maksājuma kavējumu virs 180 dienām. Jau šie dati ir kliedzoši, bet, ja klāt pieskaita vēl apmēram 100 tūkstošus cilvēku, kuri nespēj laikus atdot tā saucamos ātros kredītus un veikt komunālos maksājumus, kas Latvijas Bankas reģistrā nav fiksēti, varam ieskicēt patieso iedzīvotāju finansiālo stāvokli, kas ir dramatisks.

Tiekoties ar Starptautiskā Valūtas Fonda pārstāvjiem, kas savulaik aktīvi atbalstīja maksātnespējas procesa ieviešanu un sakārtošanu Latvijā, radās iespaids, ka katastrofālais stāvoklis viņus burtiski šokēja,» neslēpj Aivars Rudi. 

Viņš atzīst, politiķiem, jo īpaši valdībā esošajiem, patīk runāt par valsts ekonomikas atveseļošanos, attīstīšanos un izaugsmi, taču, tā vāji atspoguļo patieso stāvokli.

«Pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, kas tiek piesaistīts lielu projektu īstenošanai, globālos skaitļos patiešām izskatās, ka krīze ir pārvarēta, valsts ekonomika attīstās, kā redzam – oficiāli gluži pieņemama ir arī vidējā mēnešalga. Taču, cik tas ir patiesi? Izejot no Centrālās stacijas, uz Rīgas galvenajām ielām redzam neskaitāmus lombardus, spēļu zāles un lietoto apģērbu tirgotavas. Vai kas tāds ir atrodams kaut vienas ekonomikā stabilas valsts galvaspilsētā? Vai izaugsmi jūt cilvēks, kurš staigā pa lombardiem un ņem ātro kredītu, lai nomaksātu lielā kredīta maksājumu vai vēl ļaunāk – rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem? Taču tieši šāda tūkstošiem cilvēku ir ikdiena un, diemžēl, jāatzīst - valdība joprojām turpina strādāt banku lobija nevis iedzīvotāju interesēs,»  pārliecināts ir Aivars Rudi.

Apmēram 80% no iedzīvotājiem, kas Latvijas Bankas reģistrā iekļauti kā ilgstošie parādnieki ar vismaz 60 dienu ilgu maksājuma kavējumu ir tādi, kas saistības uzņēmās vēl pirms krīzes 2008. gadā.  Tagad, 10 gadus pēc krīzes, tā vietā, lai situāciju patiešām uzlabotu ne vien skaitļos, bet arī realitātē, lai cilvēki varētu atgūties, strādāt oficiālu darbu ar legāliem ienākumiem un būt ekonomiski aktīvi, viņi burtiski ir iedzīti pelēkā zonā.

«Gadiem esam cīnījušies par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas joprojām strādā banku, nevis cilvēku interesēs. Ideālā variantā būtu nepieciešams, lai likums cilvēkam ļauj maksātnespēju īstenot viena gada laikā. Šobrīd tas var prasīt laiku līdz četriem gadiem, kad viena trešā daļa ienākumu tiek novirzīta parādsaistību dzēšanai. Mēs varam būt naivi un domāt, ka maksātnespējai tiek novirzīti personas reālie ienākumi. Diemžēl, pieredze liek domāt, ka lielākoties cilvēks atrod iespēju kā oficiāli ienākumus saņemt minimālās algas apmērā, savukārt pārējos – «aploksnē». Tas nozīmē, ka par reālajiem ienākumiem nodokļus nemaksā nedz pati persona, nedz darba devējs, kurš šādam darījumam piekritis un tā tas turpinās divus, trīs vai četrus gadus. No šīs situācijas īsti neiegūst neviens. Jā, banka ilgstošākā laika periodā saņem savu daļu, taču reāli tas pusotrs tūkstotis eiro gadā bankai vispār nav nekas, kamēr cilvēkam – tā ir nauda. Ja maksātnespēju būtu iespējams īstenot gada vai divu laikā, būtiski palielinātos to iedzīvotāju daļa, kas nemeklētu veidu, kā patiesos ienākumus slēpt un arī savas saistības pret kredītdevējiem pildītu godprātīgāk,» vērtē Aivars Rudi.

Viņš atzīst, ka mērķis saīsināt laiku maksātnespējas procesa īstenošanai bija teju vai sasniegts pirms četriem gadiem, kad tika pieņemti un izsludināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie privātpersonai ļāva maksātnespējas procesu īstenot viena gada laikā, ja kopējās kredītsaistības nesasniedza 100 000 eiro vai divu gadu laikā, ja šī summa tika pārsniegta. Taču, pieņemtie grozījumi nenostrādāja pat dienu. «Grozījumi tika pieņemti 2014. gadā pirms vēlēšanām, spēkā tiem vajadzēja stāties 2015. gada 1. janvārī.

Taču jaunievēlētā valdība viegli pakļāvās banku lobijam un grozījumi tika atcelti. Tagad nāk jaunas vēlēšanas, pieļauju, maksātnespējas jomas sakārtošana atkal varētu kļūt populārs temats politiķiem. Vai no tā būs arī reāls labums – redzēsim jau pēc gada. Savukārt šobrīd būs interesanti uzzināt, kādus ieteikumus maksātnespējas jomas sakārtošanai Latvijai sniegs Starptautiskais Valūtas Fonds. Sagaidāms, ka tos saņemsim tuvākā mēneša laikā,»  vērtē Aivars Rudi.