/nginx/o/2018/07/31/11139306t1hb732.jpg)
Lai saražotu 1 kilogramu gaļas, kaitējums videi ir līdzvērtīgs tam, ja ar automašīnu nobraucam 162 kilometrus. No lopu mēsliem izdalās metāns, un lopbarības un gaļas produktu pārvadāšana un transportēšana rada oglekļa dioksīdu jeb CO2, līdz ar to, jo mēs katrs vairāk patērējam gaļu, jo lielāka ir nelabvēlīgā ietekme uz vidi.
«Ja salīdzina dažāda veida gaļu un tās ietekmi uz vidi, putnu gaļa ir videi draudzīgākā. Protams, ietekme atšķiras pēc putnu vai lopu audzēšanas veida - ja lopi tiek baroti ar mākslīgo pārtiku, kas tiek transportēta no attālām vietām, vai arī barībā izmantota soja, kuras audzēšanas dēļ tiek izcirsti mūžameži, kaitējums dabai būs lielāks,» apgalvo biedrības «Zaļā brīvība» valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
Novembrī ikviens tiek izaicināts mēnesi iztikt bez gaļas, izvēloties veģetāru vai vegānisku uzturu, vai arī būtiski samazināt gaļas patēriņu, iesaistoties kampaņā «Neapēd zemeslodi». Jānis Brizga aicina paraudzīties uz veģetāro ēdienu daudzveidību un novērtēt to, jo veģetārs uzturs nenozīmē tikai ēst kartupeļus ar mērci. Ir daudz produktu, kas ir ne tikai garšīgi, bet arī proteīniem bagāti, piemēram, pupas, zirņi, rieksti.
Šobrīd Latvijā vidējais gaļas patēriņš gadā uz vienu cilvēku ir 68 kg, kas mediķu skatījumā ir krietni par daudz. Sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga ir bažīga ne tikai par patērētās gaļas apjomu, bet arī pagatavošanas veidu, jo latvieši mīlot gaļu kārtīgi sacept, kā rezultātā rodas kancerogēnas vielas. Pētījumi arī pierādījuši saistību starp sarkanās gaļas palielinātu patēriņu un risku attīstīties resnās zarnas vēzim.
Uztura speciāliste arī vērš uzmanību, ka, uzturā lietojot gaļu, mēs uzņemam olbaltumvielas, taču gaļa nav vienīgais to avots. Gaļu var aizstāt ar piena produktiem, zivīm, pākšaugiem, riekstiem un sēklām. Optimāli būtu maltītēs iekļaut gaļu divas līdz trīs reizes nedēļā, un arī tad vērtīgāk un videi draudzīgāk būs apēst steiku, nevis gaļas izstrādājumus, piemēram, desas un cīsiņus vai kūpinājumus.