«Vienotības» un ZZS frakcijas LMT un «Lattelecom» jautājumu atstāj lemt valdībai (48)

Savukārt nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK par šo lietu vēl spriedīs valdes sēdē.

ZZS šī jautājuma skatīšanā paļaujas uz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) un pārējiem apvienības deleģētajiem ministriem, kam politiskais spēks ir uzticējis lemt par šo jautājumā, šodien žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Arī partija «Vienotība» šajā jautājumā uzticas savam ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) un valdībai, un partijai pašlaik nav paredzēta atsevišķa sanāksme, kurā spriest par nostāju attiecībā uz minēto sarunu sākšanu, aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Ašeradens iepriekš «Vienotības» sanāksmē prezentēja savu skatījumu par LMT un «Lattelecom» nākotni, un prezentācijas laikā partijas politiķi izteica dažādus viedokļus, jo tas nav viennozīmīgi jautājums, norādīja Ķirsis.

Par šo jautājumu ticis spriests arī nacionālās apvienības Saeimas frakcijā un plašāk to plānots pārrunāt valdes sēdē pirmdien, 6. novembrī, aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK valdes loceklis Jānis Dombrava. Politiskajā spēkā ir dažādi viedokļi par to, kādai jābūt tālākajai rīcībai. Pieņemot gala lēmumu, nacionālā apvienība ļoti atbildīgi pieies šai lietai, ņemot vērā valstiskās intereses, akcentēja politiķis.

Kā ziņots, valdība pagaidām varētu konceptuāli piekrist sarunu sākšanai par iespējamu LMT un «Lattelecom» apvienošanu, izriet no ekonomikas ministra Ašeradena paustā Latvijas Televīzijas raidījumā «Tieša runa».

«Valdības lēmums vēl šobrīd varētu būt nevis apvienot, bet teikt konceptuālu jā sarunu sākšanai,» teica ministrs. Viņš uzsvēra, ka šādas sarunas nekad nav notikušas. Pirmais jautājums būtu, kāds iespējamās apvienošanas gadījumā būtu jaunais akcionāru līgums un kopējā biznesa stratēģija.

«Ja nevar vienoties, tad jāpieliek tam visam punkts. Ja var panākt vienošanos par kopējiem mērķiem, tad varētu virzīties uz priekšu,» norādīja Ašeradens.

Latvijai pār LMT un «Lattelecom» būtu jāsaglabā valsts kontrole, tomēr konkrēts lēmums par abu uzņēmumu nākotni būs jāpieņem Ministru kabinetam, norāda valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā «Telia» vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

«Telia» grupas uzņēmumiem «Sonera Holding» un «Telia Company» pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij «Latvijas Radio un televīzijas centra» un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder «Telia» un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam «Lattelecom».

«Telia» grupas kompānijai «Tilts Communications» pieder 51% «Lattelecom» kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 49%.