Kā uzsvēra Zīle, no Solidaritātes fonda nauda, visticamāk, tiks saņemta, taču to nevarēs novirzīt lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai. Par to, vai un kādu atbalstu varētu piešķirt tieši lauksaimniekiem, vēl notiekot sarunas ar Lauksaimniecības ģenerāldirektorātu. «Tas ir sarežģīts jautājums,» piebilda politiķis.
Runājot par iespējām reformēt tiešmaksājumu lauksaimniekiem sistēmu, lai mūsu valsts zemnieki saņemtu līdzvērtīgāku atbalstu Rietumeiropas lauksaimniekiem, Zīle uzsvēra, ka šajā budžeta periodā pakāpeniskā izlīdzināšanas sistēma netiks mainīta, tostarp arī EP pārliecinoši nobalsoja pret izmaiņām.
Savukārt par Eiropas Savienības (ES) nākamo septiņu gadu budžetu pašlaik esot vēl tik daudz neskaidrību, ka jebkādas iespējamās izmaiņas neesot iespējams prognozēt.
Kā aģentūru LETA šonedēļ informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Starptautisko lietu departamenta ES nodaļas padomnieks Aivars Lapiņš, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji sarunās nav izslēguši iespēju turpmākajās apspriedēs atrast iespēju sniegt ES atbalstu lauksaimniekiem par plūdu nodarītajiem postījumiem, tomēr reizē norādīts uz apgrūtinājumiem šāda soļa veikšanai.
ZM pārstāvis pastāstīja, ka viens no EK apsvērumiem ir jautājums, cik lielā mērā lietavu un plūdu radītos zaudējumus varot vērtēt kā kaut ko tik ārkārtēju, lai piešķirtu līdzekļus no kopējās lauksaimniecības politikai paredzētajiem līdzekļiem. No ES pārstāvju paustā izriet bažas, ka arī daudzas citas dalībvalstis un reģioni nāks ar palīdzības lūgumiem šādās situācijās. Lapiņš gan piebilda, ka EK nostāju labāk taujāt pašas komisijas pārstāvjiem.