/nginx/o/2018/07/31/11138286t1h6f35.jpg)
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pašlaik ir skeptisks par lielāku budžeta uzkrājumu veidošanu. Politiķis šorīt Latvijas Radio paziņoja, ka bezdeficīta budžeta veidošana nākamgad nozīmētu jostu savilkšanu, turklāt varēja noprast, ka viņš vispār šaubās par uzkrājumu nozīmību, jo «krīze visus uzkrājumus noēda divos mēnešos». Mūsu ārējais parāds ir viens no mazākajiem, pat neskatoties uz krīzi, piebilda Kučinskis.
Kučinskis uzsvēra, ka plānotais budžeta deficīts ir daudz mazāks nekā pieļaujamais - Latvijai esot iespējams 200 miljonu eiro budžeta deficīts, un tā esot summa, kuru nākamgad tiks pielikta klāt medicīnai.
Pēc Ministru prezidenta stāstītā, veselībā 117 līdz 120 miljoni eiro aizies atalgojumā, kas cerams ļaušot apturēt mediķu aizplūšanu. Pārējā reformu nauda tikšot virzīta uz rindu pēc medicīnas pakalpojumiem samazināšanu.
Kučinskis uzsvēra, ka veselības aprūpē ir jāmaina pārvaldība un kontrole, lai būtu droši, ka veselības aprūpei dotā nauda «nonāk mērķī» un «netiek izkaisīta nelietderīgi». Tāpat viņš cer, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu ļaus lauzt sabiedrības domāšanu un dos nodokļu ieņēmumu pieaugumu.
Par lielo nākamā gada izaicinājumu Kučinskis nosauca nulles likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai, proti, vai šis solis attaisnosies un tiešām dos pienesumu ekonomikas augšupejai. Kopumā politiķis solīja - ja nenotiks kas tiešām ārkārtējs, valdība pildīšot apņemšanos nemainīt nodokļus.
Ministru prezidents apgalvoja, ka budžeta veidošanas laikā tā pozīcijas tikušas revidētas un atrasti 80 miljoni eiro, un šādu «tradīciju turpināsim». Pēc premjera vārdiem, valsts pārvaldē ir nepieciešami uzlabojumi. Viņš novērojis, ka atalgojums valsts pārvaldē sākot būtiski atpalikt no privātā sektora, bet palielinājumu esot ļauts nodrošināt, tikai veicot iekšējas reformas esošā budžeta ietvaros.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)