/nginx/o/2018/07/31/11138144t1h8f6b.jpg)
Visi desmit Latvijas pilsoņi, kurus Lielbritānijas policija izglāba no pašu tautiešu radītās mūsdienu verdzības, nolēmuši palikt Anglijā un turpina darbu tajā pašā rūpnīcā, kur strādāja vergturības laikā. Kamēr seši aizturētie gaida tiesu par nodarīto, Latvijas policija turpina apzināt citus viņu valgos nokļuvušos. Daudzi jau atgriezušies dzimtenē, taču atsakās sevi atzīt par cietušiem, pirmdienas vakarā vēstīja LTV.
«Nelegālais sākās brīdī, kad starpnieki bija atņēmuši banku kartes, dokumentus un turēja viņus īsā pavadā. Bija valodas barjera, likumu nezināšana, viņi nevērsās tiesībsargājošās iestādēs. Tā kā darbs ir legāls, personas vēlējās palikt Lielbritānijā,» stāsta Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts.
Taču izmeklēšana turpinās, jo paverdzinātāji šādā īsā pavadā tautiešus bija turējuši jau vairākus gadus un cietuši ne tikai šie desmit cilvēki, bet daudz vairāk. Cietušie ir gan no Pierīgas, gan Tukuma un Jūrmalas. Daudzi no viņiem šo gadu laikā jau atgriezušies mājās, Latvijā. Bet atsakās kriminālprocesā nokļūt cietušā statusā.
«Daļa tiek apzināti. Un daļa sevi negrib atzīt par cietušiem. Tā ir tāda mentāla lieta. Vīrieši labāk uzskata, ka ir apkrāpti un piemānīti, piemuļķoti, bet neuzskatīs, ka ir cietuši no verdzības,» teica Lubarts.
To apliecina arī organizācija, kas cilvēktirdzniecības un paverdzināšanas upuriem sniedz atbalstu Latvijā. Vīrieši pēc palīdzības nevēršas. Pārsvarā to dara sievietes, kuru dzīve nabadzībā un vecāku alkoholismā bijusi kā tramplīns tam, kas noticis tagad.
Notikušais Lielbritānijā nav nekas unikāls. Atņemti dokumenti, nauda un iespēja kādam par to paziņot - tieši šāda ir modernās vergturības seja.
Par to, cik daudzi cilvēki Eiropā joprojām tiek turēti mūsdienu verdzībā, ziņu nav. Taču arī Latvijas policija aizvien biežāk saņem zvanus, ka Īrijā vai Anglijā dzīvojošie radi aizdomīgi ilgi nezvana.