Jaunākā informācija par mazā Ivana nāves apstākļiem (174)

«Šo lietu varētu salikt divās daļās. Ir uzsākts kriminālprocess par viņa pazušanu, par nāves apstākļiem un otrs kriminālprocess ir ierosināts par pienākumu nepildīšanu, kas attiecas uz vecākiem un arī uz autobusa vadītāju, kurš, iespējams, varēja novērst šo. Kas attiecās uz šo izmeklēšanu, mēs esam secinājuši, ka šī darbiniece, kas, iespējams, varēja pagriezt kaut kādā veidā savādāk. Ir izvērtēts, ka viņa nav pildījusi savus pienākumus un ir disciplināri sodīta ar atbrīvošanu no dienesta Valsts policijā,» raidījumam saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Sabiedrībā izskanējušas dažādas spekulācijas par mazā Ivana likteni. Pēdējā, ka Ivana vecākiem nav dota iespēja atpazīt puisēna mirstīgās atliekas un, iespējams, ka Karostas kapos apglabātais bērns nemaz nav Ivans Berladins. Liepājas kriminālpolicijā raidījumam atklāj, ka Ivana māte patiešām vērsusies policijā ar lūgumu veikt atkārtotas DNS analīzes. Lai kliedētu iepriekš medijos izskanējušo nepatieso informāciju, policija «LNT Ziņām» atklāja šonedēļ iegūtos DNS ekspertīžu rezultātus. «Uz atpazīšanām bija aicināti abi Ivana Berladina vecāki. Viena atpazīšana notika pēc bildēm, otra atpazīšana notika tieši morgā. Sabiedrībā izskanēja fakts, ka mamma netic tam, ka apglabātais puika ir viņas dēls, viņa bija vērsusies policijā ar lūgumu nozīmēt DNS paternitātes ekspertīzi, lai būtu pārliecināta par to, ka tas ir viņas dēls. Mēs arī gribam informēt sabiedrību. No ekspertīzes atzinuma izriet, ka mirušais puika, kas ir atrasts 11. jūlijā Dubeņu meža masīvā ir Ivans Berladins," saka Valsts policijas Liepājas Kriminālpolicijas biroja galvenā inspektore Rita Grīnvalde.

Visticamāk, mazo Ivanu nebūtu piemeklējis šāds liktenis, ja vecāki būtu viņu pieskatījuši. Ivans bija jaunākais bērns ģimenē, kurā aug vēl trīs bērni – divi puikas un meita. Ģimene šobrīd atrodas pastiprinātā sociālā dienesta un bāriņtiesas redzes lokā. Liepājas sociālajā dienestā atklāj, ka Ivana ģimenei tiek nodrošināta rehabilitācija, gan māte, gan arī pārējie bērni saņem psihologa pakalpojumus. Tāpat tiek veiktas regulāras apsekošanas, lai pārliecinātos, ka pārējie bērni dzīvo piemērotos apstākļos. «Ģimene sadarbojās ar sociālo dienestu, mamma regulāri sadarbojās ar sociālo darbinieku. Protams, ģimenē joprojām ir palikusi bezdarba problēma un zemie ienākumi. Mēs līdz šim neesam konstatējuši nekādus apstākļus, kas būtu par pamatu, ka būtu vēl kaut kā īpaši jāpievērš uzmanība sadzīves apstākļiem,» saka Liepājas sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča.

To, ka situācija ģimenē ir apmierinoša, apstiprina arī Liepājas bāriņtiesā. Tur arī norāda, ka mazā Ivana traģiskā nāve bija pārāk augsta cena, lai cilvēki sāktu pievērst uzmanību tam, kas notiek apkārt. Bet laikam, bija jānotiek kaut kam tādam, lai mēs saprastu, ka ar dzīvību nevar spēlēties. « Pēc šī traģiskā gadījuma cilvēki ir kļuvuši daudz vērīgāki, biežāk nepaliek vienaldzīgi un ziņo par aizdomām, ka ģimenē bērniem neklājas labi. Ja pagājušajā gadā no ģimenes tika šķirti 40 bērni, tad šogad uz oktobra mēnesi ir šķirti 44 bērni. Jāsaka, ka visvairāk bērni tika šķirti tieši jūlijā, kad tika konstatēts, ka bērni ir bez uzraudzības nakts stundās,» norāda Liepājas bāriņtiesas direktore Taiga Ziemele.

Secinājumus un mācības pēc šīs nelaimes guvuši arī brīvprātīgie, kuri tajā laikā pameta savus ikdienas darbus, lai diennaktīm meklētu mazo puiku. «Diemžēl saskārāmies ar to, ka ir joprojām daudz cilvēku, kuri sniedz viltus informāciju, kuri traucē meklēšanai. Daudz cilvēki to izmanto ļaunprātīgos nolūkos, cilvēki, kuri cenšas iedzīvoties uz citu cilvēku nelaimes. Traucēja diemžēl tas, ka daudziem tā ir kā izklaide, bija bardaks, bija īpašumu laušana, bija dzeršanas. Tas ir nekontrolējams pūlis, ir jāierobežo meklētāju skaits. Ja jūs gribiet izklaidēties, ejiet uz klubu, ja jūs gribiet dzert - nenāciet palīgā,» norāda brīvprātīgo grupas «Pazudis Latvijā» organizators Gatis Bankavs.

Meklēt vainīgos un runāt par to, ko vajadzēja vai nevajadzēja darīt - jau ir par vēlu. Var tikai konstatēt, ka mazā Ivana pazušanas dienā notika viss iespējamais, kādēļ puiku piemeklēja tieši tāds liktenis. Viņš iekāpa nepareizajā autobusā, aizbrauca uz sev nezināmu vietu, informācija par viņa atrašanās vietu, cilvēku nevērības dēļ nenonāca līdz meklētājiem. Pēc desmit dienu meklēšanas viņu atrada dziļos brikšņos, paslēpušos zem krūmiem tikai diemžēl nosalušu, bez dzīvības pazīmēm.