Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/31/11137042t1h8709.jpg)
TV3 raidījums «Nekā personīga» atklājis vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas šmaucās ar atļaujām. Elektrības patērētājiem tas var izmaksāt desmitiem miljonu. Tikmēr uzņēmums «Latvenergo» krāpniecību nespēj izskaidrot.
Valsts apsolītais paaugstinātais tarifs par videi draudzīgā elektrostacijās saražotu elektrību jau gandrīz divdesmit gadus ir bijis pievilcīgs bizness. Tas ir drošs un ienesīgs. Ražotgribētāju vienmēr bijis daudz. 2012. gadā valdība izsludināja moratoriju, lai valsts nebankrotētu. No tā laika jaunas atļaujas būvēt stacijas vairs neizsniedz, bet izsniegtās nepagarina. Pēdējām atļaujām termiņi beidzās šoruden. Liela daļa atļauju īpašnieku nepaguva elektrostacijas uzbūvēt.
Daudzi licences zaudēja, bet daži uzņēmēji atrada shēmu, kā valsts atbalstu nezaudēt, uzrādot pilnīgi citas iekārtas, nekā solījušies būvēt. To akceptē arī Ekonomikas ministrija, kam būtu jāsargā patērētāji no pārmērīgi lieliem maksājumiem zaļās enerģijas ražotājiem.
Šoruden beidzas termiņš, kura laikā bija jāpabeidz to zaļo spēkstaciju būvniecība, kuras ekonomikas ministrijas atļaujas saņēma 2012. gadā.
Ja projekts pabeigts un stacija darbojas, īpašnieki saražoto elektroenerģiju var pārdot par pieckārt paaugstinātu cenu. Šo izcili izdevīgo tarifu kā obligātā iepirkuma komponenti samaksā uzņēmumi un mājsaimniecības.
Šoruden visiem darbiem jābūt pabeigtiem. Jākūp koģenerācijas staciju skursteņiem, krāsnīs jākuras šķeldai un jāgriežas elektrības turbīnām. Taču «Nekā personīga» pārliecinājās, ka lielā daļā gadījumu darbi nav pabeigti, un vietām pat nemaz nav uzsākti.
Šķeldas koģenerācijas stacijā ražojot elektrību, rodas blakus produkts siltums. Ar to var apkurināt dzīvojamās mājas vai izmantot rūpniecībā. Koģenerācijas staciju izdevīgi darbināt, kad ir pieprasījums pēc siltuma. Saražoto elektrību par pieckāršu tarifu uzpērk valsts, tāpēc arī siltuma izmaksas ir mazas.
Saldus novads, Druvas ciemats
Vietā ar nosaukumu «Kriozes» būtu jāatrodas SIA «Briedis būve» koģenerācijas stacijai. Ekonomikas ministrijas 2012. gadā izsniegtā atļauja celt 2 megavatu spēkstaciju paredz, ka tai elektrība bija jāsāk ražot līdz 27. jūlijam.
Starp pašvaldības katlu māju un autoservisu pļavā Saldus novada Druvas pagastā būtu jāatrodas koģenerācijas stacijai. Taču šobrīd šeit nekas par koģenerāciju neliecina.
Līdz 2013. gada beigām firmai Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz projekta būvatļauja. Saldus būvvaldē saka, ka SIA «Briedis būve» to nav pat prasījis.
Ieriķi
Amatas novada Ieriķos būtu jādarbojas divām spēkstacijām. Katrai atļauta gandrīz megavata jauda. Pretspiediena tvaika turbīnām elektrību bija jāsāk ražot jūlijā.
Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA «Tektus» ražošana jāuzsāk līdz 21. jūlijam.
Cecīļu iela 16, Drabešu pagasts, Amatas novads. SIA «M Parks» ražošana jāuzsāk līdz 2017. gada 12. jūlijam.
Madona
Madonā, Cesvaines ielā, SIA «Madonas EKO» elektrība bija jāsāk ražot maijā. Stacijas maksimālā jauda 2,4 megavati. Darbi ir sākti, taču pārtraukti.
Cesvaines iela 18 b, Madona. SIA «Madonas EKO» ražošana jāuzsāk līdz 9. maijam.
Seda
Strenču novada Sedā SIA «E Seda» saņēmusi atļauju būvēt 2 megavatu koģenerācijas staciju. Elektrību bija jāsāk ražot aprīlī.
Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads. SIA «E Seda» ražošana jāuzsāk līdz 26. aprīlim.
Strenči
Strenčos šķeldas koģenerācijas stacija būs blakus pašvaldības katlu mājai. Ir ielieti pamati, bet celtniecība nav pabeigta. SIA «E Strenči» ražot elektrību bija jāsāk aprīlī.
Valkas iela 1a, Strenči. SIA «E Strenči» ražošana jāuzsāk līdz 27. aprīlim.
Strenčos šobrīd tiek steigta koģenerācijas stacijas būvniecība, ko paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Taču jau pavasarī sadales tīklu elektriķiem ir izdevies nomērīt, ka te koģenerācija tiek saražoti 10 kilovati strāvas.
Strenčos, Sedā, Madonā un Vaivē šobrīd būtu jābūt pabeigtām koģenerācijas stacijām, jākuras šķeldas krāsnīm un turbīnām jāražo elektrība. Nekas no tā nenotiek.
Tomēr visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības «Sadales tīkls» atzinums, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.
«Nekā personīga» sazinājās ar AS «Sadales tīkls» Ziemeļu Ekspluatācijas daļas Tīklu attīstības nodaļas vadītāju Gunāru Plūmi.
«Mums būtu daži jautājumi par koģenerāciju.
Par ko tāds gods?
Mums ir jautājumi par tādu lietu, ka jūs esat spējuši konstatēt strāvas ražošanu, kur vēl nekas nav uzbūvēts. Kā tas ir iespējams?
Kur tas ir?
Strenči. Tas ir piemērs tikai. Tādu vietu ir vairāk. Mēs interesējamies, kā jūs to dabūjat gatavu?
Nu, ziniet, ar TV3 es neesmu pilnvarots runāt.
Nu, bet paskaidrot. Tas met aizdomu ēnu diezgan lielu.»
26. aprīlī Sedā «Sadales tīklu» darbinieki 72 stundas fiksējuši strāvas padevi kopējā elektrības tīklā. Testa laikā fotografētajā attēlā redzams, ka koģenerācijas stacijas vietā atrodas zils konteiners ar skursteni.
Tas pats konteiners ar to pašu numuru pēc divām nedēļām fiksēts Madonā laikā , kad «Sadales tīkli» 72 stundas testējušu elektrības ražošanu «Madonas EKO» teritorijā.
Visos «Sadales tīkla» aktos atzīmēts, ka testējamā stacija sasniegusi 10 kilovatu jaudu. Ar to var darbināt četrus-piecus gludekļus vai trīs cepeškrāsnis. Tas Sadales tīkla elektriķus nav mulsinājis, galvenais, lai jauda nav lielāka par Ekonomikas ministrijas atļauto.
«Sadales tīkla» darbinieki neatbild, vai pievērsuši uzmanību, kā elektrība testējamajās stacijās saražota. Vai tur kūrušās krāsnis, kūpējuši skursteņi un griezušās turbīnas - tā neesot viņu atbildība. Galvenais, ka kaut kāda strāva nāk un nenodara kaitējumu kopējam tīklam.
Koģenerācijas staciju uzņēmumi Strenčos, Sedā, Vaivē un Madonā uz pusēm pieder akciju sabiedrībai «Nilex grupa» un Igaunijā reģistrētai kompānijai «Mahnid ja Rahnud». Madonas staciju nopirkuši septembrī, pārējās trīs pagājušā gada decembrī. Visās četrās firmās valdes loceklis ir Andis Dābols.
Andis Dābols «Madonas EKO», «E Strenči» valdes loceklis:
«Kvotas saglābšana, sauksim viņu tā, obligātā iepirkuma, es nedaru neko nelikumīgu. Tādā ziņā, lai teiksim tagad brutāli šmauktos. Nezinu, atvestu iekārtu, kas neatbilst nekam. Arī «Sadales tīkls» neļauj.»
Uzņēmējs neslēpj, ka uz «Sadales tīkla» testiem noīrējis mazjaudas pārvietojamu elektrostaciju, kas darbojas ar granulu katlu. Tas, ka tā ne visai attāli atgādina plānotās koģenerācijas stacijas, viņaprāt nav nekāds pārkāpums.
Konteineru, ko kā koģenerācijas staciju Madonā un Sedā testēja Augstspriegumu tīklu darbinieki, var noīrēt firmā «MODUL». Tas domāts celtniekiem, lai uzsildītu 500 litru ūdens un apkurinātu 1000 kvadrātmetru būvdarbu laikā. Konteinerā iebūvēts granulu katls, un divi ūdens boileri. Elektrību ar to ražot nav paredzēts.
Ekonomikas ministrija līdz 2012. gada rudenim izsniedza 560 atļaujas subsidētās elektroenerģijas ražošanai. Līdz šim ministrija lielāko daļu atļauju ir anulējusi, jo stacijas nav uzbūvētas un ražošana nav uzsākta laikā.
Taču «Nekā personīga» pētītajām firmām Ekonomikas ministrija (EM) atļaujas nav atņēmusi. Ministrija saka, ka celtnieku vagoniņa iedzīšana stacijas teritorijā uz jaudas testiem ir atbilstoša noteikumiem.
EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks:
«Šīs te stacijas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju ir uzsākušas darbību. Viņas ir uzsākušas šo darbību, viņas turpina vai saņem atbalstu tikai tajā brīdī, kad viņas strādā. Pašlaik mums nav informācijas, ka viņas turpinātu darbību. Mēs esam vērtējuši to jautājumu, vai tās stacijas, kuras iziet šo testu ar mazāku jaudu, vai tas būtu juridiski korekti un vai tas atbilst atļaujas nosacījumiem. Tas juristu konsensus ir, ka šādas stacijas atbilst šādiem nosacījumiem.»
Ministrijas ierēdņi nebrauc uz elektrostacijām pārbaudīt, kādu tehnoloģiju tajās izmanto un vai tā atbilst projektā pieteiktajam. Ministrija paļaujas uz «Sadales tīklu» speciālistu sastādītajiem aktiem, ka stacija ir ražojusi strāvu. Arī «Sadales tīkla» elektriķi nepārbauda, vai elektrība ir iegūta kā plānots, vai ieslēdzot kādu iekārtu, kas pāris dienas var darbināt 5 gludekļus.
Jānis Patmalnieks:
«Es izskaidroju to loģiku no mūsu puses, ja tā šķiet neakceptējama, tad tas ir saprotams. Tas ko mēs esam vērtējuši, ja mēs vēršamies pret šiem uzņēmumiem, tas prasa papildus resursus ministrijai iet tiesāties ar atļauju saņēmējiem, kur mēs neredzam iespēju arī uzvarēt. Mēs neuzskatām par iespēju tērēt mūsu resursus, lai tiesātos par jautājumiem, kur mēs neuzskatām par iespējamu uzvarēt.»
Šī pētījuma gaitā «Nekā personīga» atklāja septiņus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, «Sadales tīklam» padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi uzsāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par pieckāršo cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados.