«Pašlaik pastāv trīs galvenie šķēršļi Latvijas mērķtiecīgai attīstībai - esošās varas neizlēmība, nepiedodams lēnīgums svarīgu lēmumu pieņemšanā un pārliekā birokrātija visos varas līmeņos, kā arī politisko spēku sašķeltība,» savu nostāju pauž Pūce.
Pabriks norāda, ka tieši neizlēmības dēļ būtiskas reformas, piemēram, veselības aprūpē vai nodokļu un reģionālās politikas jautājumos tiek novestas līdz pusei, kā rezultātā Latvijas konkurētspēja starptautiskā līmenī aizvien sarūk.
«Nevarēšana pabeigt iesākto atspoguļo to, kur pašlaik esam. Latvija arvien straujāk atpaliek no saviem kaimiņiem Baltijā. Iepaliekam ne tikai igauņiem, bet tagad arvien biežāk dažādās jomās mūs apsteidz arī Lietuva,» skaidro Eiropas Parlamenta deputāts.
Valkas mērs Armands Krauklis, novērojot procesus savā pašvaldībā un reģionos kopumā, norāda, ka valsts lēnīgums un darbības imitācija aizbiedē jaunus un uzņēmīgus cilvēkus, iznīcina darbavietas, kā rezultātā reģioni kļūst aizvien tukšāki, par politiķa pausto informēja Toms Plešs.
«Valsts mazspēja nesniedz konkurētspējīgu izglītību, nepalīdz nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpi, nenovērš iedzīvotāju aizplūdumu no reģioniem, nelīdz celt algas un nerada pārliecību par nodrošinātu nākotni. Lēnīgums izpaudies arī Eiropas fondu īstenošanā - kavētas investīcijas reģionu ceļu infrastruktūrā, investīciju piesaistē un ražošanas attīstībā. Rezultātā Latvijas novados katastrofāli trūkst darbavietu, tādēļ tie turpina tukšoties,» norāda Krauklis.
Politiķi pauž, ka nepieciešama līdzīgi domājošu partiju un politiķu kopīgā sadarbība, nevis sadrumstalotība, kāda pastāv pašlaik.
«Ja paliksim saskaldīti desmit mazās partijās, patiesībā politiku noteiks un tajā dominēs tikai divi lieli spēki - promaskaviskas politikas atbalstītāji un oligarhu virzīti politiķi un partijas. Pašlaik vairāk kā nekad ir nepieciešams politiskais spēks, kas balstīts rietumnieciskās vērtībās un ir pamats nacionālajai drošībai, sabiedrības attīstībai un konkurētspējīgai ekonomiskai politikai,» uzsver Bondars.