Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Ieva Florence: Pusaudzes gadus negribu atcerēties - tas bija briesmīgs laiks (3)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aktrise Ieva Florence.
Aktrise Ieva Florence. Foto: Evija Trifanova/LETA

Ievas Florences 2017. gada rudens sezona ir viņas pirmā sezona štata aktrises statusā Dailes teātrī un šobrīd viņa ir gatava darbam pieslēgties ar pilnu atdevi. Lai arī Florence rada spēcīgas sievietes iespaidu, vien retais zina, ka pusaudzes gadi viņai nebūt nav bijuši viegli. Intervijā izdevumam «Ieva» viņa atklāj, ka patiesībā šis laiks bijis ļoti drūms - to atcerēties ir grūti.

Florence atklāj, ka tētis, kas strādāja par policistu, viņas ģimenē bijis tas stingrais, savukārt mamma, kas darbojās kā māksliniece, bijusi maigāka. Tomēr, laikam ejot, vecāki izšķīrušies un mamma ģimenē uzņēmusies arī tēva lomu.

«Es mammu ļoti apbrīnoju - viss, ko viņa dzīvē sasniegusi, panākts pašas spēkiem, neviens viņai nav palīdzējis. Ir tāds teiciens, ka vecākiem nav jāaudzina bērni, bet sevi. Bērni to redz un mācās no vecāku rīcības. Viņas cīņa par labāku dzīvi man kā meitai iedevusi apziņu, ka dzīvē viss ir iespējams. Ka nav tāda vārda nevaru,» stāsta Ieva.

Aktrises mamma vairākus gadus strādājusi tetovēšanas salonā un lai arī vasarā alga bijusi ļoti laba, ziemas periodā darba neesot bijis vispār. Finansiāli bija grūti uzturēt ģimeni un Ieva atklāti pastāsta, ka reiz mamma viņai lūgusi palikt pa nakti pie draugiem, jo mājās neesot bijusi ne elektrība, ne siltuma, ne arī ēdiena.

Ārēji Ieva centās ģimenes situāciju neizrādīt, savukārt tuvākie draugi bijuši ļoti atbalstoši un nepieciešamības brīžos viņai palīdzējuši.

«Protams, man bija sāpīgi, bet jau tobrīd sapratu, ka mammai ir daudzkārt sāpīgāk - viņa grib mums sniegt visu iespējamo, bet nevar, vienkārši nav tādu iespēju. Kad pēc gadiem ar mammu to pārrunājām, viņa sacīja - bijis pamatīgs izmisums. Nereti pat bijušas domas par to, ka varētu aiziet uz mežu pakārties, jo nav iespējams atrisināt radušos situāciju,» atklāta ir Florence. «Godīgi sakot, savus pusaudzes gadus nemaz negribu atcerēties - tas bija briesmīgs laiks. Brīnos, ka esmu izaugusi par normālu cilvēku.»

Ieva stāsta, ka itin viegli būtu varējusi aiziet neceļos un sabojāt savu dzīvi, jo nereti viņa mammai pat neprasīja, vai drīkst kaut kur doties, bet gan vienkārši gājusi. Tomēr uz pareizā ceļa viņu noturēja dalība folkloras kopā un basketbola spēlēšana.

Kad izšķīrās viņas mamma un tētis, Ieva šo situāciju esot pat atbalstījusi. Galvenokārt tāpēc, ka tētim bija problēmas ar alkoholu un veselību. «No savas pieredzes varu teikt, ka alkohols ir ļaunuma sakne, tas izārda, izjauc ļoti daudz ģimeņu. Tā ir milzīga nelaime,» uzskata Florence.

Pilnu interviju ar Ievu Florenci lasiet jaunākajā izdevuma «Ieva» numurā.

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu